Vai saule ir ar “zobiņiem”? Kā uz sauli un ādas veidojumiem skatās dermatologs? - Rīgas veselības centrs

Vai saule ir ar “zobiņiem”? Kā uz sauli un ādas veidojumiem skatās dermatologs?

Saules gaismai ir daudz labvēlīgu ietekmju uz cilvēka veselību. Tā rada možumu, regulē dienas ritmu, sintezē jau zināmo un būtisko vitamīnu D un mazina tādu saslimšanu risku kā krūts vēzis, zarnu vēzis, augsts asins spiediens, sirds-asinsvadu saslimšanas, metabolo sindromu, multiplo sklerozi, Alcheimera slimību, astmu, cukura diabētu un tuvredzību. Nepietiekošs saules daudzums pat tiek uzskatīts par sabiedrības veselības problēmu. Tomēr – ja reiz ir tik daudz pozitīvā, tad kādēļ ādas ārsti arvien skandina, ka no saules ir jāizvairās?

Tas tādēļ, ka papildus labvēlīgajai ietekmei tiek domāts arī par pārmērīgas sauļošanās slikto pusi.  Ir zināms, ka saules starojums ir gandrīz vienīgais novēršamais ādas audzēju riska faktors, tas ir iemesls daudzām ar ādas novecošanos saistītām pārmaiņām kā grumbas un pigmenti, un intensīva saules gaisma var veicināt vairāku hronisku ādas saslimšanu parādīšanos kā rozācija, sarkanā vilkēde un vitiligo. Tādēļ dermatologiem viena no biežākajām rekomendācijām ir tieši saules aizsargkrēmu lietošana un izvairīšanās no pārmērīgas atrašanās saulē.

Bet kā tad saprast – saulē var uzturēties, vai nevar? Ko nozīmē “pārmērīga” atrašanās saulē? Atbilde slēpjas ilgumā, ko pavadām ārpus telpām un saules konkrētā brīža stiprumā, ko mēra ar ultravioletā starojuma (UV) indeksu. Pēdējais ir būtisks rīks, ko parāda ar cipariem no 0 līdz 10. Precīzāk, šis skaitlis parāda, cik īsā laikā, atrodoties saules gaismā, iespējams iegūt ādas apdegumus. Tiklīdz UV indekss pārsniedz vērtību 2, tā, uzturoties ārpus telpām vairāk kā 15 minūtes, ir nepieciešama saules aizsarglīdzekļu, tai skaitā piemērota apģērba, lietošana. Konkrētās dienas UV indekss uzzināms gan laikapstākļu prognožu mājas lapās, gan nereti to min laika ziņās. Kopumā tiek uzskatīts, ka ikdienas aktivitātēm zemas intensitātes saules apstākļos nav ietekmes uz ādas audzēju attīstību un tām ir vairāk veselību veicinošu īpašību. Tādēļ vairākas Eiropas valstis rekomendē iedzīvotājiem dienas laikā 9-30 minūtes uzturēties ārpus telpām arī saules gaismā no maija līdz septembrim. Īsāks šis laiks ir gaišākas ādas krāsas un garāks tumšāki brūnas ādas krāsas cilvēkiem. Tomēr ilgāk par 30 minūtēm laika posmā no maija līdz septembrim bez saules aizsarglīdzekļiem uzturēties ārpus telpām nav ieteicams. Arī vitamīns D jauniem cilvēkiem 15-30 min. laikā veidojas pietiekamā daudzumā un palielinot laiku, kas tiek pavadīts ārpus telpām, D vitamīna sintēze ne vienmēr pieaug. Arī ādas kvalitātei un vecumam ir loma, tajā, cik labi āda spēj veidot D vitamīnu saules gaismas ietekmē, un var būt tā, ka pat ilgstoši atrodoties saules gaismā, D vitamīns tik un tā ir zem normas.

Saprotams, ka cilvēku viedokļi mēdz atšķirties. Tie, kas ar ādas audzējiem nav saskārušies, bieži maldīgi uzskata, ka tas viņus neskars un vasaras pie jūras tikai stiprinās viņu veselību. Tomēr arī mūsu ādai ir savas “darba spējas”, jeb tas, cik lielu bojājumu tā spēj izlabot. Un šīs “darba spējas” cilvēkiem atšķiras. Būs jauni cilvēki, lielākoties ar gaišu ādu un zilām acīm, kuriem jau 20+ gadu vecumā parādīsies pirmais audzējs, un būs tādi, kuri nodzīvo visu dzīvi bez neviena aizdomīga veidojuma. Un, runājot par “slikto” veidojumu attīstību, būtiski ir gan visi saules apdegumi un solāriju apmeklēšanas reizes, gan kopējais dzīves laikā sakrātais saules starojuma daudzums. Un šeit slēpjas pamatdoma – ādai ir svarīgs katrs brīdis, kad uz tās nonāk saules starojums, un tā ir katra pastaiga, arī ceļš uz un no darba un katras āra sporta aktivitātes. Šajā brīdī variet ikkatrs uz brīdi atcerēties, kā pavadījāt bērnību un jaunības gadus. Pie ilgstoši saulē pavadītā laika ir jāpieskaita hobiji kā makšķerēšana, dārzniecība, airēšana, golfs, teniss un pārcelšanās uz citiem platuma grādiem ar daudz saulaināku klimatu kā, piemēram, vairāki gadi pavadīti Austrālijā, Gruzijā, Austrumu valstīs u.c. Jāizceļ arī profesijas, kuras ir saistītas ar darbu ārpus telpām – gidi, dārznieki, sētnieki, būvnieki, lauksaimnieki, sportisti, pastnieki, darbinieki pludmales zonās u.c. Tad šos kādam lielākus, citam mazākus apjomus saskaitot kopā gadu desmitu un visas dzīves laikā, parasti sanāk diezgan liels saules starojuma apjoms, un kā jau pats cilvēks arī āda mēdz būt “slinkāka” un negribēt vai nespēt visu saules starojuma radīto bojājumu atjaunot.

Vienas no pirmajām pazīmēm, ka saules dzīves laikā ir bijis daudz, ir pigmentācijas pārmaiņas – vai nu brūni laukumi, ko sauc arī par “saules pleķiem”, vai tieši pretēji – mazi, gaiši punktiņi, kas parasti atrodas uz apakšstilbiem un apakšdelmiem. Ja “saules pigmentācijas” ir vietas, kur ādas šūnas papildus rada pigmentu, lai sevi pasargātu, tad gaišie punktiņi jeb hipomelanoze ir laukumi, kuros ādas šūnas “dodas pensijā” un vairs pigmentu ražot nevēlas vai nespēj. Jāatceras – pigmentācija ir tikai ādas centieni sevi pasargāt no saules nevis “vecuma pazīme”.

Pārejot pie “sliktajiem” ādas veidojumiem, varam izšķirt divas grupas – veidojumus, kuri tikai var kļūt par audzējiem un ir saucami par priekšvēža stāvokļiem, un īstiem audzējiem kā melanomām, bazaliomām un plakanšūnu karcinomām. Ādas audzēju veidi ir vēl daudzi citi, bet trīs minētie ir biežākie.

Sāksim ar priekšvēža stāvokļiem un biežāko to piemēru – saules keratozēm, kuras ārsti sauc arī par aktīniskajām keratozēm (skat. 1. att.). Šie veidojumi parasti redzami gados vecākiem cilvēkiem uz saulē bojātas ādas kā sārti laukumi ar gaišu vai dzeltenīgu zvīņu. Sākumā tie var uz kādu laiku pazust, tad atkal atjaunoties, bet ar laiku to kļūst vairāk un tie paliek lielāki. Īpaša uzmanība jāpievērš, ja saules keratožu ir daudz, jo tad palielinās visu ādas audzēju risks.

 

Saules jeb aktīniskā keratoze, kas parasti redzamas kā sārts vai sārtii laukumi ar gaišu zvīņu uz gadiem saulē rādītas ādas.

  1. attēls. Saules jeb aktīniskā keratoze, kas parasti redzama kā sārts vai sārti laukumi ar gaišu zvīņu uz gadiem saulē rādītas ādas.

No ādas audzējiem kā pirmā jāmin melanoma. Par melanomu arī plašsaziņas līdzekļos tiek ziņots visbiežāk, jo tā, ja netiek laikus atklāta, ir nāvējošākais audzējs. Savukārt, ja tiek laikus atklāta 0. vai 1. stadijā, tad, izņemot veidojumu ķirurģiskā ceļā, pacients ir izārstēts un tālāk turpina novēroties pie dermatologa vai onkologa, lai laikus atklātu, ja parādās kāds cits aizdomīgs veidojums. Būtiski pieminēt, ka melanomai ir vairākas formas, ne tikai stadijas. Ja runājam par formām, tad viens no kritērijiem, kas tās atšķir, ir lēni un strauji augošas melanomas. Viens no lēni augošu melanomu veidiem izskatās kā tumšs laukums, parasti sejas ādā, kas aug gadiem, pat desmit un divdesmit gadus, pakāpeniski augot lielāks un tumšāks (skat. 2. att.). Pie šādiem veidojumiem bieži pacients un viņa tuvinieki ir pieraduši un tādēļ nepievērš uzmanību, tomēr vienā brīdī plakanajā pigmentā veidojas pacēlums un tad jau tas ir bīstami. Melanomai ir saistība ar sauli, sevišķi apdegumiem, un īpaši ar bērnībā iegūtajiem apdegumiem.

Lentigo maligna jeb virspusēja lēni augoša melanoma vaiga ādā gados vecākam pacientam

  1. attēls. Lentigo maligna jeb virspusēja lēni augoša melanoma vaiga ādā gados vecākam pacientam.

Otra būtiska audzēju kategorija ir tā, kas sākumā izskatās kā nedzīstošas pumpiņas vai nedzīstoši pleķīši. Parasti pacienti griežas pie ārsta, lai pārbaudītu daudzos brūnos lielākus un mazākus veidojumus, kurus saucam par seborejas keratozēm jeb “vecuma kārpām” un kas ir pavisam nekaitīgi veidojumi (skat. 3. att.). Tomēr ārsts parasti lūdz pacientu izģērbties līdz apakšveļai, jo vēlas apskatīt visu ādu, un viena no lietām, ko ārsts ar savu trenēto aci cenšas pamanīt, ir tieši nedzīstošās pumpiņas, kas redzamas kā mazi, sārti veidojumi un kas var būt bazaliomas (skat. 4. att.). Apskatot ādas veidojumus, dermatologs parasti izmanto īpašu aparātu, ko sauc par dermatoskopu (skat. 5. att.). Tas ir rokā turams un dažkārt izskatās necils, tomēr ārstam sniedz ļoti vērtīgu informāciju, jo ne tikai palielina katru veidojumu 10 reizes, bet arī ļauj ieskatīties veidojuma struktūrā dziļāk. Tieši dermatoskopa sniegtās pazīmes bieži ļauj zinošam ārstam noteikt diagnozi vēl pirms laboratorijas analīžu rezultātiem.

Seborejas keratozes

  1. attēls. Seborejas keratozes, jeb “vecuma” vai “gudrības” kārpas muguras ādā. Tās ir labdabīgas, bet pacientu var uztraukt to skaits, krāsa un lielums. Ar laiku šie veidojumi paliek lielāki un to skaits pieaug, tādēļ var kļūt traucējoši.

Neliela bazalioma

4. attēls. Neliela bazalioma pieres ādā. Šie veidojumi raksturojami kā “nedzīstošas pumpiņas” vai “vientulīgi sārti pleķīši” un ir bieži sastopami vecākiem cilvēkiem saulē pakļautās zonās.

Viens no dermatoskopa modeļiem

  1. attēls. Viens no dermatoskopa modeļiem, kas tiek izmantots ādas veidojumu apskatē.

Bazaliomas ir visbiežākie ādas audzēji, kas Latvijā ik gadu tiek diagnosticēti vairākiem tūkstošiem cilvēku. Tās parasti ir atrodamas sejas un kakla zonās gaišas ādas krāsas cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma. Tās ir lēni augošas un atšķirībā no citiem audzējiem attālas metastāzes dod tikai tad, ja bazaliomas gadiem neārstē un tās izaug lielas. Agrīni bazaliomas izskatās kā “mazas pumpiņas”, un parasti tā ir viena “pumpiņa”, kas tomēr atšķiras no citām. Tā var asiņot, pieskaroties vai noslaukot ar dvieli. Daļai cilvēku bazalioma izveidojas deguna ādā, kur parasti pieskaras brilles. Tomēr tas nav iemesls brilles nevalkāt, drīzāk, ka briļļu tuvums ir tikai sakritība. Bazaliomu attīstība ir saistāma gan ar saules apdegumiem, gan kopējo dzīves laikā sakrāto saules starojuma daudzumu.

Retākas par bazaliomām, tomēr godpilni otrajā vietā ir plakanšūnu karcinomas (skat. 6.att). Arī tās var izskatīties kā nedzīstošas pumpiņas un bieži attīstās saulē bojātā ādā no jau iepriekš pieminētajām aktīniskajām keratozēm. Retāk plakanšūnu karcinomas var būt par iemeslu ilgstoši nedzīstošām čūlām.

Plakanšūnu karcinoma

  1. attēls. Retākas ir plakanšūnu karcinomas. Arī tās bieži redzamas kā nedzīstoši veidojumi.

 

Kopumā vispārējās saules rekomendācijas brīdina gan par nepietiekošas, gan pārmērīgas saules gaismas negatīvo ietekmi. Ikvienam cilvēkam ir ieteicams vismaz reizi pārbaudīt savus ādas veidojumus pie dermatologa, bet pašam uz savu ādu rūpīgi paskatīties reizi mēnesī. Īpaši jāpievērš uzmanība, ja parādās kāds veidojums, kurš atšķiras no citiem vai mainās, kaut arī citi paliek nemainīgi. Ja parādās kāds no šiem “interesantajiem” veidojumiem, tad sākotnēji ir vērts to parādīt ģimenes ārstam, kurš nolems par tālāko taktiku – dermatologa vai ādas onkologa konsultāciju.

 

Dr. Alise Balcere, PhD

SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Imanta”

dermatoloģe

 

Dāvanu karte