No š.g. 2.–13. jūnijam noritēja Pasaules Veselības organizācijas un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Metodiskās vadības centra organizētās PVO* Aprūpētāju prasmju apmācību (Caregiver Skills Training – CST) metodes apmācības darbā ar ģimenēm, kurās ir bērni ar neiropsihiskās attīstības aizkavēšanos vai traucējumiem.
Apmācības bija paredzētas agrīnās intervences pakalpojumu sniedzējiem un citiem speciālistiem Latvijā, kuri strādā ar bērniem un viņu ģimenēm, kurās ir bērni vecumā no 2 līdz 9 gadiem ar neiropsihiskās attīstības aizkavēšanos vai traucējumiem.
SIA “Rīgas veselības centrs” (turpmāk – RVC) kopš 2023. gada sniedz valsts apmaksātu kompleksu Agrīnās intervences pakalpojumu bērniem ar autiska spektra traucējumiem 3 filiālēs un pakalpojuma nodrošināšanā kopumā ir iesaistītas gandrīz 30 ārstniecības un ārstniecības atbalsta personas.
Apmācībās piedalījās un profesionālās kompetences apguva trīs RVC speciālistes, kuras piedalās agrīnās intervences pakalpojuma nodrošināšanā:
- Ilva Priedniece – mākslas terapeite filiālē “Ķengarags” un “Bolderāja”,
- Kristīne Keisele – audiologopēde filiālē “Imanta”,
- Sandra Logina – fizioterapeite filiālē “Bolderāja”/PC “Daugavgrīva”.
Tā kā mācības bija vērstas arī uz praktisku darbošanos, tajās piedalījās 24 ģimenes ar bērniem, kuriem ir attīstības traucējumi, un atvēlēja laiku 30 speciālistiem šīs metodes apguvei. Jāatzīmē, ka Latvija ir starp pirmajām Eiropas valstīm, kas sākusi šīs metodes adaptāciju un ieviešanu. Pēc mācībām Latvija ir ieguvusi vietējos speciālistus, kuri ne vien palīdzēs vecākiem, bet arī apmācīs citus profesionāļus tālākam darbam ar vecākiem, tā veicinot arvien plašāku metodes pielietojumu gan Latvijā, gan ārpus tās.
Kā atzīmē Lolita Cibule, RVC galvenā ārsta vietnieces fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomā: “Uz ģimeni vērsta prakse ir viens no svarīgākajiem stūrakmeņiem bērna attīstības veicināšanā. Aprūpētājiem ir būtiska loma atbalstošas vides veidošanā. Pētījumi liecina, ka psihosociāli un vecāku vadīti intervences pasākumi var ievērojami uzlabot bērnu attīstību, funkcionēšanu un dzīves kvalitāti. Diemžēl daudziem bērniem ar neiropsihiskās attīstības aizkavēšanos vai traucējumiem un viņu ģimenēm nav pieejama pilnvērtīga nepieciešamā palīdzība. Lai nākotnē pilnveidotu un paplašinātu bērniem sniegto agrīnās intervences pakalpojumu, RVC uzrunāja savus speciālistus un atbalstīja viņu vēlmi apgūt šo metodi. Tā sniedz zināšanas un prasmes, kuras varēs nodot vecākiem, kuri audzina bērnus ar neiropsihiskās attīstības aizkavēšanos, un veicina aprūpētāju prasmes līdzdalības procesā.”
Diemžēl Latvijā, tāpat kā citās valstīs, daudzus bērnus skar grūtības kādā no attīstības jomām, piemēram, valoda un runa, intelekts, mācīšanās un citas. Pētījumi liecina, ka tāds ir katrs piektais bērns. Lai šīs grūtības nekļūtu par nopietniem funkcionēšanas traucējumiem, pēc iespējas ātrāk ir jāuzsāk šīs grūtības mazināt un, ja iespējams, novērst, vienlaicīgi mērķtiecīgi veicinot bērna prasmju attīstītību. Tāpēc šī programma ir īpaši nozīmīga ne tikai tūkstošiem Latvijas ģimeņu, bet arī vairākiem simtiem bērnu no Ukrainas bēgļu ģimenēm, kuri nonāk valsts veselības aprūpes speciālistu redzes lokā.
Pierādījumi liecina, ka bērniem ar attīstības traucējumiem vislabākie veselības rezultāti tiek sasniegti tad, ja darbs ar viņiem notiek regulāri – ikdienā un mājas vidē – nevis tikai pāris stundas speciālista kabinetā. Tāpēc ir svarīgi apmācīt vecākus, lai viņi izmantotu ikdienas rutīnu bērna attīstībai – ar rotaļām veicinot komunikācijas un pašaprūpes prasmes, adekvātu uzvedību un sadzīves iemaņas. Savukārt darbam ar vecākiem nepieciešams sagatavot speciālistus, kas viņiem prasmi strādāt ar saviem bērniem var nodot.
Izvērtējot apgūtās zināšanas un prasmes, RVC fizioterapeite Sandra Logina uzsver:
“Ir svarīgi, lai katrs bērns attīstītu savu iespējamo potenciālu, tāpēc nozīmīgi, ka šajā attīstības ceļā bērnam ir atbalsts no speciālistu puses, bet vēl nozīmīgāka ir vecāku dalība šajā procesā. Svarīgi, ka izejot no terapeita kabineta, terapija turpinās un to var nodrošināt bērna vecāki/aprūpētāji. Apvienojot speciālistu zināšanas ar vecāku/aprūpētāju iesaisti, var gūt būtiskus rezultātus bērna attīstībā, jo bērns terapeita kabinetā pavada konkrētu laiku, kas ir reizi vai dažas reizes nedēļā, savukārt vecāks/aprūpētājs ir blakus ikdienā.
Rotaļa ir veids, kā bērns iepazīst pasauli, attīstās, tāpēc tas ir lielisks veids, kā bērniem iemācīt jaunas prasmes, attīstīt sociālās prasmes, komunikāciju, veicināt bērna attīstību. Ikvienam bērnam var iemācīt ko jaunu, taču tam nepieciešams laiks un zināšanas.
Svarīgi, ka šī metode ir vērsta uz ģimeni, jo ikdienā tieši vecāks/aprūpētājs vai citi ģimenes locekļi ir cilvēki, kuri visvairāk pavada laiku ar bērnu, un viņiem ir ļoti liela nozīme bērna prasmju un komunikācijas attīstībā. Bērnam jāapgūst prasmes ikdienas vidē, tāpēc vecākiem/aprūpētājiem ir nepieciešams sniegt zināšanas, prasmes un atbalstu, kā terapeitiski sadarboties ar bērnu ikdienā, lai attīstītu viņa prasmes un komunikāciju.
Tāpat, domājot par ģimeni kopumā, vecākiem/aprūpētājiem ir svarīgi saņemt atbalstu ne tikai zināšanu un prasmju līmenī, bet arī emocionālā līmenī. Metode paredz, ka vecāki/aprūpētāji ir vidē, kurā ir arī citi vecāki/aprūpētāji, kuriem ir bērni ar attīstības traucējumiem vai aizkavētu attīstību, tādējādi ir iespēja dalīties ar izaicinājumiem, ar kuriem sastopas vecāks/aprūpētājs, ikdienā aprūpējot bērnu, kā arī gūt atbalstu un iedrošinājumu no citu vecāku/aprūpētāju puses. Tāpat visi programmā esošie vecāki/aprūpētāji saņem atbalstu un praktiskas iemaņas bērna attīstības veicināšanā no programmas vadītājiem.”
Savukārt, RVC mākslas terapeite Ilva Priedniece uzskata, ka
“šīs apmācības var palīdzēt ne vien pašiem bērniem ar attīstības traucējumiem vai aizkavētu attīstību piedzīvot pozitīvas izmaiņas un izaugsmi, pateicoties daudz produktīvākai un pareizākai ikdienas aprūpei, bet tās pilnīgi noteikti var uzlabot arī viņu vecāku un citu aprūpētāju dzīves kvalitāti. Tās saliek visu būtisko “pa plauktiņiem” un soli pa solim ļoti saprotamā veidā palīdz apgūt tik nepieciešamās prasmes. Jāņem vērā, ka šādi bērni ir cilvēkiem ar visdažādāko dzīves pieredzi, izglītību, audzināšanu, un ļoti daudzi no viņiem vienkārši nezina, kas ar bērnu notiek un kā pareizāk rīkoties. Tas rada trauksmi un ilgākā laika periodā izsmeļ fiziski un emocionāli, radot tā saukto aprūpētāja sindromu ar tādiem simptomiem kā trauksme, bailes, depresija, panikas lēkmes, pazemināts pašvērtējums, apgrūtināta sociālā funkcionēšana, dažādi somatiski traucējumi utt. Iemācoties pamanīt bērna uzvedības likumsakarības, izprotot viņa reakcijas un uzvedību, to veiksmīgāk vadot un transformējot, viņi var būtiski uzlabot sava bērna un savu labbūtību, psihisko veselību un mikroklimatu ģimenē kopumā, kā arī likt pamatu veiksmīgakai bērna integrācijai sabiedrībā nākotnē.”
RVC audiologopēde Kristīne Keisele atzīst, ka
“APA (aprūpētāju prasmju apmācības) ir vērtīgs instruments, ar ko vecākiem/aprūpētājiem uzlabot arī savu dzīves kvalitāti un labsajūtu ikdienā. Uzsvars šeit ir vienlīdz būtisks gan uz bērna komunikācijas, sadarbības un attīstības prasmju pilnveidošanu, gan uz pašu vecāku labbūtību, spēju vieglāk izvērtēt, kontrolēt situācijas un saņemt atbalstu tajās jomās, kuras ikdienu sarežģī visvairāk. Svarīgi, ka atbalsts nāk gan caur speciālistiem, gan līdzcilvēkiem, gan arī caur savu zināšanu un prasmju paplašināšanu. Tas ir kā drošības spilvens ģimenei, kurai ir izaicinājumiem pilna un saspringta ikdiena, nodrošinot visas sava bērna vajadzības.”
Projekts tiek finansēts no ES līdzekļiem kā daļa no 2023. gada programmas EU4Health un to no 2023. līdz 2025. gadam īsteno desmit Eiropas valstis: Bulgārija, Čehija, Igaunija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija, Moldovas Republika, Rumānija un Slovākija.
*PVO (Pasaules Veselības organziācija jeb World Health Organization) darbs Latvijā šobrīd galvenokārt ir saistīts ar izaugsmes atbalstu primārās veselības, digitalizācijas, psihiskās veselības, atkarību politikas, veselīga dzīvesveida un pacientu centrētas pieejas stiprināšanā, kā arī ar Ukrainas bēgļu jautājumiem.
Ieskatam foto no apmācību atklāšanas pasākuma no BKUS arhīva:
