SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Bolderāja” ģimenes ārste Aiva Doroško kā biežāko un tipiskāko dzelzs trūkuma pazīmi nosauc nogurumu, kad pat pie nedaudz lielākas fiziskās slodzes ātri iestājas muskuļu nogurums, vājumu un nespēku, bālas gļotādas. Tā kā hemoglobīna molekulas piesaista skābekli un nogādā to audiem, tad dzelzs trūkums nozīmē nepietiekamu audu apgādi ar skābekli un ātru nogurdināmību. Lai nodrošinātu muskuļu kustības, sirds pieliek lielāku darbu, un pie nelielas pārslodzes jau var sajust ātrāku sirdsdarbību jeb sirdsklapes.
 

Izteikta dzelzs trūkuma gadījumā var būt arī trokšņi ausīs, sievietes pamanīs matu izkrišanu, nagu trauslumu un slāņošanos. Retāka neparasta dzelzs trūkuma izpausme ir vēlme ēst kaut ko neēdamu, piemēram, kaļķi vai pat zemi. Garšas izmaiņas, kāre pēc kaut kā skāba, asa vai sāļa saistīta dzelzs deficīta ietekmē mainās uz meles esošo garšas kārpiņu jūtība. Tās kļūst mazaktīvas un sliktāk jūt garšu. Bērniem un pusaudžu vecuma meitenēm dzelzs trūkums biežāk izpaužas kā ģībšana un galvas reiboņi, ko izraisa skābekļa deficīts audos un smadzenēs.

Mazasinības jeb anēmijas iemesli

Jo smagāka anēmija jeb lielāks dzelzs deficīts, vai arī tā attīstās ātrāk – pāris nedēļu vai mēnešu laikā, jo spilgtākas ir fiziskās izpausmes. Organisms nespēj tik ātri adaptēties pie skābekļa bada un par to ziņo ar izteiktu nogurumu. Ātri anēmija attīstās gadījumos, ja cilvēka ir bijusi spēcīga asiņošana un smagas saslimšanas. Sievietēm tās ir spēcīgas menstruācijas un cita veida asiņošanas no dzimumceļiem, vīriešiem biežāk kuņģa un zarnu traka asiņošanas. Bērniem mazasinību var izraisīt bieža un spēcīga deguna asiņošana. Lielās mazasinības risks ir bērna augšanas periodā, kad aug organisma pieprasījums pēc mikroelementiem un vēl ir jātiek galā ar deguna asiņošanas problēmu.

Ir cilvēki, kas gadiem sadzīvo ar anēmiju, dažkārt par to neko nenojaušot. Anēmija, kas attīstās pamazām, ļauj organismam pierast pie šī stāvokļa pamazām.  Parasti anēmija lēnām attīstās tad, ja dzelzs deficīts saistītas ar ēšanas ierobežojumiem un nepareizi izveidotu ēdienkarti. Proti, no pārtikas dzelzs uzsūcas, bet nepietiekamā daudzumā.

Ārstēties ar ēdienu vai zālēm? 

Lai uzlabotu hemoglobīna rādītājus, ir jāpaiet zināmam laika periodam. Ātri tas nenotiek! Ārste min, ka ar tablešu preparātiem vai sabalansētu uzturu tā līmeni var uzlabot apmēram 3 mēnešu laikā. Turklāt jāvērtē ir ne tikai hemoglobīna rādītājs, bet arī ferritīna līmenis. Ferritīns – proteīns, kurš palīdz uzglabāt dzelzi organismā un norāda par dzelzs rezervēm organismā. Zems līmenis ir zemas rezerves.

Ja cilvēks ir veselīgs, nav īpašu saslimšanu un nav uzturvielu uzsūkšanas traucējumu, piemēram, kuņģa darbības traucējumu, tad dzelzs līmeni var pacelt ar pilnvērtīgu uzturu. Savukārt, ja ir jau anēmija un nopietni simptomi, tad mediķi iesaka lieto arī preparātus vai uztura bagātinātājus.

Foto: pexels.com. Publikācija pārpublicēta un tapusi sadarbībā ar ģimenes portālu mammamuntetiem.lv

Informācijai:

Reģistrēties ģimenes ārstes Aivas Doroško praksē vai pieteikties vizītei iespējams:

“Rīgas veselības centrs” filiālē “Bolderāja”, Rīgā, Mežrozīšu iela 43, Rīga, LV-1016.

Pieraksts: tālr. 20028801, 8801 (darbadienās no 8.00-19.00) vai pie māsiņas 20016382; e-pasts: aiva.dorosko@rigasveseliba.lv vai pieraksts@rigasveseliba.lv

Pierakstu var veikt arī patstāvīgi portālā www.eveselibaspunkts.lv ŠEIT.