Raksts pārpublicēts un tapis sadarbībā ar ģimenes portālu www.mammamuntetiem.lv
Vecāki, dzirdot par biežiem alerģiju saslimšanas gadījumiem, nereti paši sāk noteikt diagnozes saviem bērniem. Tomēr tā darīt nevajadzētu. Kādi ir alerģiju noteikšanas mehānismi un kā labāk rīkoties, ja ir aizdomas par alerģiju, stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas un pediatre, bērnu alergoloģe Dr. Dita Gaidule-Logina.
Ja vecākiem ir aizdomas par alerģiju savam bērnam, vispirms ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā turpmākai izmeklēšanai nosūtīs pie alergologa. Alergologs, balstoties uz simptomiem un sūdzībām, nosūtīs pacientu nepieciešamo testu veikšanai. Noteikti vecākiem nav vērts un vēlams uz savu iniciatīvu veikt alerģiju testus bez speciālista nosūtījuma – neizvērtējot visu klīnisko ainu, rezultātu interpretējums var nebūt precīzs un realitāti atspoguļojošs.
Testēšanas metodes, ko izmanto alerģiju diagnostikā
Mūsdienu medicīna ir jau labi iepazinusies ar alerģiju dažādo dabu, tāpēc diagnostika ir ļoti plaši attīstīta. Lai noteiktu alerģiju, vispirms ar sūdzībām jāvēršas pie speciālista, kurš varēs izlemt par tālāku diagnostiku un ārstēšanu. Ņem vērā, ka testi jāveic tikai gadījumos, ja ir alerģijas simptomi. Gan ādas testu, gan IgE testu izvērtēšanu veiks alergologs, jo, pat pozitīvu testu gadījumā, vēl nevar diagnosticēt alerģiju. Tie rāda sensibilizāciju (organisma jutību uz testējamo vielu).
- Ādas dūriena testi – parasti tiek veikti uz apakšdelma. Testu veikšanai nepieciešamas 20 minūtes. Parasti to var izdarīt speciālista vizītes laikā. Ļoti svarīgi ņemt vērā, ka šos testus nevar veikt, ja pēdējo 5–7 dienu laikā lietoti antihistamīna līdzekļi vai ir izteikts ādas bojājums apakšdelma rajonā. Šos testus veic no 4 mēnešu vecuma.
- Specifisko IgE antivielu noteikšana asinīs – lai noteiktu šos testus, nepieciešams nodot asins paraugu. Šos testus var nodot jau no dzimšanas. Imūnglobulīns E ir antiviela, kas paaugstinās, ja cilvēkam ir alerģija. Ar šo testu var noteikt pret kādu tieši alergēnu šī antiviela ir paaugstinājusies. Lai gan pēdējā laikā tiek plaši veikti IgG4 (imūnglobulīna G4) testi pārtikas nepanesamības diagnostikā, tomēr balstoties uz veiktajiem pētījumiem, IgG4 tests nav informatīvs pārtikas nepanesamības vai alerģijas gadījumā. Tiek rekomendēts neveikt IgG4 testus nepanesamības vai alerģijas diagnostikā.
- Molekulārā diagnostika – paņemot asins paraugu, tiek noteiktas IgE antivielas pret atsevišķām molekulām (jeb sastāvdaļām), ko satur alergēns (iepriekš minētās specifiskās IgE antivielas ir pret visu alergēnu). Iespējams sīkāk un precīzāk izanalizēt tās molekulas, ko satur alergēns. Piemēram, pārtikas alerģijas gadījumā tā ļauj noteikt izslēgšanas diētas apjomu. Jo, izrādās, piemēram, piena alerģijas gadījumā ne vienmēr no uztura jāizslēdz pilnīgi visi piena produkti. Jo ir pacienti, kas pārstrādātu pienu un piena produktus drīkstēs lietot. Jāizslēdz tikai svaigs piens (viņi reaģē tikai uz tām molekulām, kas ir termolabilas – sadalās karsēšanas ietekmē). Ja pacients reaģē arī uz termostabilajiem proteīniem, kas karsēšanas ietekmē nesadalās, tad no uztura jāizslēdz pilnīgi visi piena produkti.
Pirms došanās pie speciālista
Pirms vizītes ir ļoti svarīgi tai sagatavoties – tas palīdzēs diagnosticēt alerģiju precīzāk. Ja ir aizdomas par pārtikas alerģiju, ir jāievieš pārtikas dienasgrāmata – kurā vienkopus apkopoti visi simptomi, visas ēdienreizes un lietotie pārtikas produkti, citi iespējams provocējoši faktori, kā arī lietotie medikamenti. Tādā veidā iespējams izvērtēt vai katrai simptomu epizodei ir kopīgs provocējošais faktors.
Ja vecākiem ir aizdomas par alerģiju savam bērnam, vispirms ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, kurš nepieciešamības gadījumā turpmākai izmeklēšanai nosūtīs pie alergologa.
Svarīgi atcerēties – ādas testus iespējams veikt arī vizītes laikā, bet pirms tiem 5-7 dienas nedrīkst lietot antihistamīna līdzekļus!
Novērot un sekot līdzi
Citreiz, balstoties uz pacienta sūdzībām vai pārtikas dienasgrāmatā atspoguļotajiem datiem, ārsts lemj par nepieciešamību veikt eliminācijas – provokācijas testu alerģijas diagnostikā. Tā ir aizdomās turamā produkta izslēgšana no uztura uz 4 nedēļām, pēc tam to atkal iekļaujot atpakaļ uzturā. Tiek izvērtēti simptomi gan eliminācijas, gan provokācijas laikā. To visu ir vērts fiksēt pārtikas dienasgrāmatā, lai labāk izprastu izpausmju cēloņus un tos novērstu.
Foto: Pexels.com
