Rudens izaicinājumi mentālajai veselībai
Rudens sezonas iestāšanās var būt izaicinājums mūsu mentālajai labizjūtai. Gaismas samazināšanās, mainīgās laika apstākļu tendences un pāreja no vasaras aktivitātēm uz rudens rutīnu bieži vien ietekmē noskaņojumu, izraisot tā saucamos sezonālos garastāvokļa traucējumus (SGT).
Garastāvokļa mainība, aktivitātes, ēstgribas un miega svārstības raksturīgas lielai daļai cilvēku. Pārsvarā tās būtiski neietekmē funkcionēšanu ikdienā. Ja šīs svārstības ir pietiekami izteiktas, lai atbilstu depresijas kritērijiem, tās var uzskatīt par sezonāliem garastāvokļa traucējumiem.
Gaismas nozīme
Pētījumi rāda, ka dabiskā gaisma ietekmē mūsu serotonīna līmeni – neiromediatoru, kas palīdz regulēt garastāvokli un veicina labsajūtu. Rudenī, kad dienas kļūst īsākas, daudziem samazinās enerģijas līmenis un motivācija, kas var radīt nogurumu un nomāktību. Šādos gadījumos ir svarīgi izmantot dabīgo gaismu – pavadot laiku ārā dienas gaišajā laikā, īpaši rīta stundās, vai apsverot gaismas terapijas iespējas.
Fiziskā aktivitāte kā dabiskais antidepresants
Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz uzlabot ne tikai fizisko veselību, bet arī mentālo labizjūtu. Vingrošana veicina endorfīnu izdalīšanos – ķīmiskas vielas, kas darbojas kā dabiski noskaņojuma uzlabotāji. Piemērota var būt pat vienkārša pastaiga svaigā gaisā vai vieglas aktivitātes, kas palīdz saglabāt enerģijas līmeni pat drūmākos laikapstākļos.
Rutīnas loma mentālajā stabilitātē
Rudenī cilvēki bieži izjūt pārmaiņas ikdienas ritmā, un rutīnas trūkums var radīt stresu. Strukturēta ikdienas kārtība palīdz saglabāt mentālo līdzsvaru. Ir svarīgi plānot dienas ar zināmiem atskaites punktiem – regulārām maltītēm, miega režīmu un aktivitātēm, kas veicina mentālo mieru.
Sociālā atbalsta nozīme
Sociālā mijiedarbība ir vēl viens būtisks faktors, kas var pozitīvi ietekmēt noskaņojumu. Lai arī tumšā sezona var mudināt uz izolēšanos, aktīva komunikācija ar draugiem, ģimeni vai kolēģiem var mazināt vientulības sajūtu un veicināt piederības sajūtu.
Praktiskie padomi mentālās labizjūtas uzturēšanai:
- Miega higiēna: nodrošināt regulāru un kvalitatīvu miegu.
- Pietiekams uzturs: uzturs ar pietiekamiem vitamīniem un minerālvielām, piemēram, D vitamīnu.
- Apzinātība un meditācija: palīdz apzināties pašreizējo mirkli un samazināt stresa līmeni.
Apzinātības prakse ir elpošanas vingrinājumi, kad mēs esam šeit un tagad, sekojot līdzi elpai. Tās var būt apzinātas pastaigas, kad mēs izbaudām pastaigu, sajūtam zemi zem kājām, jūtam vēju, dzirdam skaņas, nevis esam savā ierastajā domu virpulī – “kas vēl jāpadara”, “ko teikšu darbā” u.tml. Tā ir būšana šeit un tagad. Arī ābolu var ēst apzināti, izbaudot tā smaržu, garšu, kāda tam ir krāsa vai sataustot to. Nogaršojot un izbaudot, vai tas sulīgs vai salds vai skābs.
Apzinātība ir uzmanības pievēršana tam, kas notiek tieši šobrīd — šeit un tagad, nevērtējot notiekošo. Šī prasme ir dabīga, tā piemīt ikvienam cilvēkam, bet parasti tā netiek izmantota ikdienas steigā.
Rudenī, iestājoties tumšajam laikam, ir svarīgi apzināti rūpēties par savu mentālo veselību, lai veiksmīgi pārdzīvotu šo pārmaiņu pilno sezonu.
Klīniskā un veselības psiholoģe
Rīgas veselības centra filiālēs “Ķengarags” un “Ziepniekkalns”
Pasaules psihiskās veselības dienā vēlamies uzsvērt SIA “Rīgas veselības centrs” speciālistu darbu pacientu psihiskās veselības aprūpē ārstniecības procesa laikā:
- visbiežāk psihiatri/bērnu psihiatri, klīniskie/veselības psihologi, mākslu terapeiti identificē pacientu garīgās veselības problēmas un iesaistās to risināšanā (ambulatori maksas pakalpojumi);
- rehabilitācijas speciālisti, strādājot multiprofesionālā komandā, sniedz palīdzību gan bērniem, gan pieaugušajiem ar kompleksām veselības (tai skaitā psihiskās veselības) problēmām valsts apmaksāta medicīniskās rehabilitācijas dienas stacionāra pakalpojuma ietvaros.
Aicinām iepazīties ar dažādiem Slimību profilakses un kontroles centra izstrādātajiem informatīvajiem materiāliem! Tie pieejami arī pie Rīgas veselības centra psihologiem:
- Brošūra “Kas ir bipolāri afektīvi traucējumi?”;
- Brošūra “Kas ir somatoforma veģetatīva disfunkcija?”;
- Brošūra “Kas ir neirotiski ar stresu saistīti traucējumi?”;
- Brošūra “Kas ir emocionāli nestabila personība?”;
- Brošūra “Kas ir ēšanas traucējumi?”;
- Brošūra “Kas ir šizofrēnija?”;
- Brošūra “Kas ir miega traucējumi?”;
- Brošūra “Kas ir demence?”;
- Brošūra “Kādas ir pašnāvības riska pazīmes?”;
- Brošūra “Kas ir depresija?”;
- Brošūra “Padomi saskarsmē, komunikācijā un sadzīvē ar cilvēkiem ar dažādām psihiskām saslimšanām”;
- Informācija SPKC mājaslapā.
