Raksts pārpublicēts un tapis sadarbībā ar ģimenes portālu www.mammamuntetiem.lv
Cilvēka sirds ir viens no būtiskākajiem orgāniem, kas, darot savu darbu, ļauj mums dzīvot. Kā šis orgāns aug un attīstās grūtniecības laikā un ko izmeklējumos ir iespējams redzēt vēl nedzimušam mazulim, stāsta bērnu kardioloģe Inga Lāce, kura mazos pacientus pieņem Rīgas Veselības centra filiālē “Ziepniekkalns”.
Grūtniecības laiks un jo īpaši pirmais trimestris ir brīnumains periods, jo tā laikā izveidojas praktiski visi gaidāmā bērna orgāni un ķermeņa daļas. Ja runājam par sirsniņas izveidošanos un attīstību, tad gaidāmajam mazulim sirds aizmetnis ir izveidojies jau12.-13. grūtniecības nedēļā. Dažas sievietes šajā laikā vēl pat nenojauš par savu grūtniecību. Minētajā grūtniecības laikā augļa sirsniņa ir rīsa grauda izmērā, tomēr to ehokardiogrāfijas aparātā jau var redzēt – caur mammas ādu, zemādu, dzemdes sienu, placentu, augļūdeņiem un paša auglīša struktūru. Sirsniņu var ne tikai ieraudzīt, bet var arī izpētīt un izdarīt secinājumus par sirds veselību. Šajā laikā jau var izvērtēt, cik sirsniņai vārstuļu, dobumu, vai ir visi asinsvadi. Un šajā periodā var rasties pirmās aizdomas, ja kaut kas attīstībā līdz galam neatbilst normai.
Kā darbojas sirds?
Normāla sirds darbojas līdzīgi sūknim. Sirdij ir četras kameras – divi priekškambari (labais un kreisais) un divi kambari (labais un kreisais). Labajā sirds pusē atrodas labais priekškambaris (labais ātrijs), kas saņem asinis no visa ķermeņa, no tā asinis cauri trīsviru vārstulim nokļūst labās puses sūknējošajā daļā – labajā kambarī, no kurienes asinis tiek sūknētas cauri pulmonālajam vārstulim plaušu artērijā un plūst uz plaušām. Plaušās asinīs nonāk skābeklis, un apskābekļotās asinis atgriežas plaušu vēnās, pa kurām nokļūst kreisajā priekškambarī (kreisajā ātrijā). Pēc tam asinis cauri divviru vārstulim nonāk kreisajā sūknējošajā daļā – kreisajā kambarī, no kurienes cauri aortas vārstulim tiek sūknētas aortā, kas ir galvenā artērija un kura apgādā galvu, ķermeni, locekļus. Normālā sirdī labajā pusē esošās venozās asinis, kurās ir maz skābekļa, ar starpsienu atdalītas no kreisajā pusē esošajām arteriālajām asinīm, kurās ir daudz skābekļa, šīs asinis nesajaucas. Vārstuļi sirdī un no tās atejošajās artērijās pilnīgi atveras, ļaujot asinīm brīvi plūst tām cauri un pēc tam pilnīgi aizveras, neļaujot asinīm plūst atpakaļ.
Sirds pārbaudes grūtniecības laikā
Bērna sirdspukstus var redzēt ar ultraskaņas palīdzību jau pirmā grūtniecības trimestra laikā, kad, piemēram, tiek mērīta gaidāmā mazuļa kakla kroka, deguna kaula attīstība. Ja šī izmeklējuma laikā tiks pamanīts kas aizdomīgs, ginekologs sūtīs uz gaidāmā mazuļa sirds pārbaudi. Tas parasti notiek grūtniecības 20.-22. nedēļā. Un tas ir ļoti svarīgi ģimenei, jo likums ļauj līdz 23. grūtniecības nedēļai, ja gaidāmajam mazulim ir smagas kombinētas iedzimtas sirdskaites, kuras visai bieži kombinējas ar ģenētiskām hromosomālām patoloģijām, grūtniecību neturpināt. Te noteikti jāpiezīmē, ka gala lēmums paliek ģimenes ziņā. Speciālisti var izstāstīt rīcības variantus un būt atbalstoši jebkura lēmuma gadījumā, taču lēmumu pieņemt var vienīgi paši vecāki. Ja ģimene lemj par labu grūtniecībai, speciālistiem ir svarīgi būt informētiem, lai zinātu kāda veida palīdzība mazulim uzreiz pēc piedzimšanas būs nepieciešama. Tas arī vecākiem ļauj psiholoģiski sagatavoties notiekošajam, kā arī laikus ievākt informāciju par to, kā būs pēc bērniņa piedzimšanas un laikā, kad tiks mājās no slimnīcas.
Vai visām grūtniecēm jādodas uz mazuļa sirds pārbaudi?
Nav noteikts, ka ikvienai topošajai māmiņa būtu jādodas uz mazuļa sirds pārbaudi, taču ir vairāki faktori, kad gaidāmā mazuļa sirds pārbaude drošības nolūkos būtu ļoti vēlama.
Iemesli, kādēļ jāveic augļa ehokardiogrāfija:
- ginekologam augļa sonogrāfijas laikā rodas aizdomas vai konstatē izmaiņas sirdī;
- ir izmaiņas augļa sirds ritmā (tahikardija > 200 X minūtē, bradikardija < 100X minūtē, neregulārs ritms);
- palielināts vai samazināts augļūdeņu daudzums;
- ģimenē pirmās pakāpes radiniekam iedzimta sirds pataloģija;
- palielināta kakla kroka (vairāk kā 2,5 mm) pirmā trimestra skrīningā;
- topošajai māmiņai ir cukura diabēts, sarkanā vilkēde, Rēzus antivielu esamība, antifosfalipīdu sindroms;
- grūtnieces vecums vairāk kā 35 gadi;
- amniocentēzes izmeklējumā konstatētas izmaiņas hromosomu skaitā;
- augļa sonogrāfijas laikā konstatētas citu orgānu attīstības īpatnības;
- gaidāmi divi vai vairāk mazuļi;
- bijusi mākslīgā apaugļošana.
Riska grūtniecēm praktiski vienmēr veic gaidāmā mazuļa sirds pārbaudi.
Runājot par diagnostiku, nevar apgalvot, ka pēdējos gados būtu palielinājies to bērnu skaits, kas slimo ar kādām sirdskaitēm, ir mainījusies diagnostika – iespēja slimības atklāt laikus vai vispār atklāt. Un mainījušās arī iespējas sirds slimības izārstēt. Mūsdienās katrai sirdskaitei ir sava palīdzības iespēja.
Katru gadu uz 1000 dzīvi dzimušiem bērniem 8-10 piedzimst ar iedzimtām sirds kaitēm. Ir tādi, kam nepieciešama tūlītēja palīdzība un līdz gada vecumam nepieciešamas operācijas, bet ir tādi, kam pilnīgi pietiekami ar medikamentozu palīdzību vai novērošanu dinamikā. Tas nozīmē, ja katru gadu Latvija piedzimst aptuveni 20 000 bērnu, no tiem aptuveni 200 ir ar sirds veselības problēmām.
Raksta tapšanā izmantota informācija no www.bernukardiologija.lv
Lasi arī citus bērnu kardioloģes Ingas Lāces ieteikumus:
Aizved topošo skolasbērnu pie kardiologa!
Svarīgi par pusaudžu sirds veselību
Foto: Shutterstock.com
