Galvenie fakti, kas būtu jāzina, lai laikus parūpētos un saudzētu savu vai savu tuvinieku redzi un acu veselību un izvairītos no acu saslimšanām vai diagnosticētu tās laicīgi.
Dažas biežākās atbildes uz pacientu jautājumiem, kas saistītas ar redzi:
- Bērniem obligātā acu pārbaude pie oftalmologa ir 1 gada, 3 gadu un pirmskolas vecumā. Lai agrīnā vecumā diagnosticētu iedzimtas saslimšanas, ja tādas ir, un izvairītos no ambliopijas jeb tā saucamās “slinkās acs”, kad acs ir anatomiski un funkcionāli vesela, bet smadzenes nav iemācījušās ar šo aci skatīties un nepieciešamības gadījumā to labotu.
- Miopija. Cilvēkiem ar miopiju acu ārsta kontrole, ja vien ārsts nav noteicis savādāk, ir vienu reizi gadā. Cilvēkiem ar miopiju acs ābols ir lielāks – tīklene plānāka un ir risks veidoties tīklenes plīsumiem, tāpēc acu ārstam svarīgi novērtēt tīklenes perifēriju un nepieciešamības gadījumā veikt papildus manipulācijas.
- Presbiopija jeb redzes pasliktināšanās tuvumā (parasti sākas ar fokusēšanās traucējumiem dažādos attālumos) ir normāls fizioloģisks novecošanās process, kas skar pilnīgi visus cilvēkus. Parasti mūsdienās tas sākas jau ātrāk, parasti no 40 – 45 gadu vecuma, bet var noritēt dažādi atkarībā no esošās refrakcijas. Piemēram, cilvēkiem ar miopiju tā norit vēlāk un sākotnēji ir nepieciešams vienkārši noņemt tāluma brilles, lai labi redzētu tuvumā. Presbiopijas gadījumā brilles var nākties nomainīt uz stiprākām ik pēc 2-5 gadiem, kas ir ļoti individuāli.
- Sausās acs sindroms raksturojas ar asarošanu vējā, saulē, graušanas sajūtu, acu apsārtumu vakarā vai arī no rīta pieceļoties. No rītiem ir grūtības atvērt acis. Var būt arī redzes miglošanās, kas pāriet, acis pamirkšķinot. Provocējošie faktori:
- apkārtējās vides faktori: kondicionieri, apkures sistēmas, kas gaisu sausina, darbs ar datoru (skatoties vienā attālumā tiek nomākts mirkšķināšanas reflekss, bet asaru plēvīte, kas nodrošina komforta sajūtu un skaidru redzi, mitrinot un pārklājot radzeni, atjaunojas, acis mirkšķinot).
- dažādas sistēmiskas organisma un arī acu saslimšanas, piemēram, cukura diabēts, vairogdziedzera saslimšanas, reimatoloģiskas saslimšanas un hormonālas izmaiņas sievietēm pēc 50 gadu vecuma. Blefarīts. Antiglaukomatozie medikamenti.
Ja pacientam ir kāds no provocējošiem faktoriem, iesaku lietot mākslīgās asaras 3-6 reizes dienā un uz nakti ielikt acu gelu, kas stabilizē asaru plēvīti nakts laikā atkarībā no simptomu izpausmes vai pēc ārsta ieteikumiem. Mākslīgās asaras pareizi būtu lietot, kamēr negatīvos simptomus pacients vēl neizjūt, nevis tad, kad jau parādījušies simptomi. Pacientiem, kas strādā ar datoru vai ilgstoši lieto viedierīces, ieteicams ievērot tuvuma darba ergonomiku:
- 45-15 (45 minūtes strādājam, 15 minūtes atpūtinām acis, fokusējot skatienu dažādos attālumos);
- 20-20-6 (20 minūtes strādājam, 20 sekundes skatāmies vismaz 6 metru tālumā un atkal 20 minūtes strādājam).
Tas palīdzēs arī atpūtināt acis, lai dienas beigās nav diskomforta sajūta. Tāpat nedrīkst aizmirst, ka sēdošs darbs rada plecu muskuļu sasprindzinājumu, kas ilgtermiņā var negatīvi ietekmēt asinsvadus, tajā skaitā arī tīklenes asinsvadus, kas var radīt arī redzes traucējumus. Tādā gadījumā profilaktiski ieteicama fizioterapeita konsultācija ar kakla daļas vingrojumu apmācību, ko var veikt darba laikā, kā arī kakla daļas masāža.
- Kontaktlēcas. Jāatceras, ka kontaktlēcu lietotājiem stingri jāievēro to lietošanas, kopšanas un higiēnas noteikumi. Kontaktlēcu lietošanai var būt:
- akūtas komplikācijas, piemēram, dažādu izsaucēju radzenes iekaisumi jeb keratīti, kas parasti ir saistītas ar to lietošanas noteikumu neievērošanu. Liekot kontaktlēcu acī un ņemot ārā, veidojas mikrotraumiņas, kas parasti ir ieejas vārti dažādiem mikroorganismiem, kas var radīt iekaisumu, tāpēc pēc kontaktlēcu izņemšanas vakarā iesaku lietot gēlu, kas sadziedē šīs mikrotraumas;
- hroniskas komplikācijas, piemēram, sausās acs sindroms (visbiežākais) un plaksta konjunktīvas izmaiņas. Asaru plēvīte pārklāj un mitrina radzenes virsmu, bet kontaktlēcu lietošanas laikā asaru plēvītei ir jāmitrina gan radzenes virsma, gan kontaktlēca, kas ir dubults darbs, kas ar laiku izraisa sausās acs sindromu. Tāpēc noteikti jālieto mākslīgās asaras bez konservantiem (kas neatstāj nogulsnes uz kontaktlēcām) kontaktlēcu lietošanas laikā.
Lai izvairītos no abu veidu komplikācijām, iesaku acis maksimāli atpūtināt no kontaktlēcu lietošanas.
- Katarakta. Katarakta jeb acs lēcas apduļķošanās skar visus cilvēkus. Lēca pakāpeniski sāk apduļķoties jau no 50 gadu vecuma (tā vairs nav tāda kā 20 gados). Kataraktas ārstēšana ir ķirurģiska un, ja pacientam nav citas acu saslimšanas, kas var ietekmēt redzi (piemēram, biežākais – glaukoma, tīklenes centrāla deģenerācija), prognoze pēc operācijas ir laba. Kataraktu operē, ja tā pasliktina redzi un parādās refrakcijas izmaiņas jeb miopizācija – labas redzes atgriešanās tuvumā vai tuvuma briļļu stipruma samazināšanās ar vai bez astigmātisma parādīšanās. Tas saistāms ar lēcas formas izmaiņām kataraktas dēļ.
1.att. Kataraktas vizuālais attēls.
- Glaukoma. Glaukoma ir saslimšana, kas nav izārstējama, bet ir ārstējama, lietojot acu spiediena pazeminošus pilienus, tādejādi palēninot glaukomas progresiju un attālinot akluma iestāšanos šīs slimības dēļ. Glaukomas operācijas mērķis ir samazināt acu spiedienu, ja to neizdodas izdarīt konservatīvā veidā jeb ar pilienu pilināšanu. Pacientiem ar diagnosticētu glaukomu:
- 1 reizi 6 mēnešos jādodas pie sava acu ārsta uz pilnu acu apskati.
- 1 reizi gadā jāveic papildus izmeklējumi, lai noteiktu un sekotu līdzi glaukomas progresēšanas gaitai.
- 1 reizi 3 mēnešos vai 1 reizi mēnesī jāmēra acu spiediens optikas veikalā vai pie sava ārstējošā ārsta, atkarībā kā ārsts rekomendējis, kas ir atkarīgs no acu spiediena stabilitātes.
Tā kā glaukomai ir ģenētiska predispozīcija (jeb iedzimtības raksturs), tad cilvēkiem, kuru ģimenē ir bijusi glaukoma, regulāri jāmēra acu spiediens un jāapmeklē acu ārsts. Jāņem vērā, ka glaukomas saslimšanas simptomi nav izteikti, un lēnās progresēšanas un cilvēku adaptācijas spēju dēļ pacients tos var nejust. Glaukomai raksturīga neatgriezeniska redzes lauka sašaurināšanās līdz iestājas pilnīgs aklums.
2.att. Glaukomas vizuālais attēls.
- Tīklenes senilai jeb vecuma centrālās daļas jeb makulas deģenerācijai ir 2 formas. Ja sausā tīklenes deģenerācijas forma simptomus pacientam parasti nerada vai rada nelielus, tad eksudatīvajai jeb mitrajai makulas deģenerācijai klīniski raksturīga attēla kropļošanās (līniju kropļošanās – Amslera tests) un redzes pasliktināšanās centrāli jeb redzes lauka vidū. Šajā gadījumā tiek veikts OCT izmeklējums un lemts par intravitreālu injekciju veikšanu.
3.att. Makulas deģenerācijas vizuālais attēls.
- Cilvēkiem pēc 60 gadu vecuma acu ārsts jāapmeklē 1 reizi gadā, jo acu saslimšanu biežums ar gadiem palielinās.
- Saulesbrillēm obligāti jābūt ar UV aizsardzību.
- Diabētiska retinopātija, makulopātija. Pacientiem ar cukura diabētu acu ārsts jāapmeklē obligāti 1 reizi gadā (vai 1 reizi 6 mēnešos, ja tā noteicis acu ārsts), jo viena no cukura diabēta komplikācijām ir saistīta ar acīm: diabētiska retinopātija un makulopātija – specifiskas asinsvadu izmaiņas, kas var radīt tālejošas sekas uz pacienta redzi. Ļoti svarīgi ir ne tikai novēroties pie acu ārsta, bet arī pie endokrinologa, jo cukura diabēta ilgums un glikozes metabolā kompensācija ir tieši saistīta ar komplikācijām.
4.att. Diabētiskās retinopātijas vizuālais attēls.
- Jebkādu akūtu simptomu gadījumā pacientam nekavējoties jāvēršas pie acu ārsta.
Parasti saku: “Labi redzēt – tā ir dzīves kvalitāte”, aicinot pacientus ne tikai ārstēt jau esošas acu saslimšanas, bet parūpēties arī par acu veselības profilaksi, neielaižot un laicīgi novēršot acu saslimšanu.
Daina Dimdiņa-Gorbunova,
SIA “Rīgas veselības centrs”
filiāles “Ziepniekkalns”
oftalmoloģe, ķirurģe
Rīgas veselības centrā daktere veic ambulatoru pieņemšanu un izmeklējumus, taču kopumā ārstes specializācijas ir:
- Oftalmoloģisku pacientu izmeklēšana, konservatīva, ķirurģiska ambulatora ārstēšana.
- Neatliekamu, akūtu oftalmoloģisku pacientu ārstēšana.
- Kataraktas ķirurģija. Maza grieziena kataraktas ķirurģija ar fakoemulsifikācijas metodi, ar monofokālu, multifokālu vai torisku lēcu implantāciju.
- Okuloplastiskā ķirurģija. Rekonstruktīvā plaksta ķirurģija. Iekaisīga un neiekaisīga plakstu un konjunktīvas veidojuma operācijas.
- BTA izmantošana periokulārai saslimšanu ārstēšanai. Estētiskām indikācijām.
- Intravitreālas injekcijas.
- Sekundāras kataraktas šķelšana ar YAG lāzeru jeb lāzerdiscīzija.
Oftalmoloģes, ķirurģes Dainas Dimdiņas-Gorbunovas pieņemšanas laiki:
https://rigasveseliba.lv/lv/specialisti/daina-dimdina-gorbunova/
filiāle “Ziepniekkalns” (Spulgas iela 24, Rīga)
Pieraksts: 20028801, 8801 (8.00-19.00); pieraksts@rigasveseliba.lv
vai patstāvīgi, aizpildot pieteikumu: https://rigasveseliba.lv/lv/e-pieraksts/
