Vasaras atpūta pie ūdens. Kā pasargāt bērna ādu no apdegumiem?

Raksts pārpublicēts un tapis sadarbībā ar ģimenes portālu www.mammamuntetiem.lv

Saule un jūra – klasiska bērnības vasara, bērniem plunčājoties pa jūru un rokoties smiltīs. Tomēr pieaugušajiem tas var radīt bažas – kā pasargāt bērna ādu no apdegumiem un kādi vēl var būt riski no šādas atpūtas, kur nav iespējams tik bieži patverties ēnā? Par to stāsta Katrīna Selecka, pediatru privātprakses veidotāja un dermatoloģe, veneroloģe GERDA PĒTERSONE (Rīgas veselības centra filiāle “Ziepniekkalns”, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca).

 

Vecākiem bieži ir bažas par atpūtu saulainās dienās tieši pie ūdens, jo šķiet – pie ūdens bērni ātrāk apdeg un saule liekas intensīvāka. Tāpat pie atsevišķām ūdens tilpnēm nav iespēju patverties ēnā. Kā norāda Gerda Pētersone, tā tiešām varētu šķist, ka pie ūdens āda iedeg ātrāk – ir daudzas virsmas, tostarp ūdens, kas atstaro ultravioletos (UV) starus un tādējādi pastiprina to efektu. Pie tam – tas, vai bērns atpūšas, peldoties ezera ūdenī vai jūras ūdenī, nav izšķirošais no apdegšanas faktoriem. G.  Pētersone norāda, ka jūras ūdenim ir ļoti daudz labu īpašību, tomēr būtiski atcerēties, ka sālsūdens sausina ādu, tāpēc būtu vēlams pēc peldes noskaloties. Baltijas jūrā sāls daudzums ir salīdzinoši neliels. 

Starp peldēm pēc iespējas vairāk jāuzturas ēnā – zem kokiem, saulessarga

Atpūšoties ar bērnu pie ūdens, jāvēro ne tikai bērna ādas stāvoklis, bet kā uzsver Katrīna Selecka – atpūtas laikā bērns noteikti ir jānovēro un jāskatās, kā viņš jūtas kopumā. Tāpat bērnam ieteicams mainīt vidi – lai nav tā, ka bērns visu laiku atrodas vai nu tikai ūdenī vai saulē. Ļoti svarīgi ir piedāvāt bērnam padzerties, uzkost. Tāpat pediatre uzsver, ka bērnam nepieciešams arī atrasties ēnā un jāievēro mērenība, cik ilgi bērns var izturēt aktīvu atpūtu. Noteikti vecākiem ir jāseko līdzi bērna drošībai – bērns visu laiku ir jāpieskata pastiprināti, jo mazuļi mēdz būt ļoti aktīvi, zinātkāri un arī bezbailīgi.

Speciālistes stāsta, kādi principi jāievēro, lai pasargātu bērna ādu, atpūšoties pie ūdens:

  • Noteikti jālieto saules aizsargkrēmi – kā pieaugušajiem, tā bērniem. Bērniem piemērots būs krēms sākot no SPF30 un aizsardzību gan pret UVB un UVA stariem.
  • Saules aizsargkrēms jāuzklāj pirms došanās uz atpūtas vietu un pirms noģērbšanās, lai tas laikus paspētu iedarboties.
  • Krēms jāieziež bagātīgi pa visu ķermeni. G. Pētersone min praksē novērotu tendenci, ka cilvēki saules aizsargkrēmus lieto pārāk mazās devās, tāpēc tam jāpievērš īpaša uzmanība, lai viss ķermenis tiktu noklāts kārtīgi.
     

Jāatceras, ka saules aizsarglīdzekļi visbiežāk jāuzklāj atkārtoti ik pēc 2-3 stundām

  • Ieteicams tomēr būtu pēc katras saskares ar ūdeni saules aizsarglīdzekli uzklāt atkārtoti, pat ja tas ir ūdensizturīgs.
  • Jāatceras, ka saules aizsarglīdzekļi visbiežāk jāuzklāj atkārtoti ik pēc 2-3 stundām.
  • Vēlams nēsāt vieglu, garāku apģērbu, kas vairāk nosedz zonas, kas bieži apdeg (plecus, skaustu). Tāpat ir labi izvēlēties spilgtākas krāsas apģērbu (tas labāk atstaro UV starus).
  • Noteikti krēms ir jāuzklāj pa visu ķermeni, arī uz tām vietām, kuras apsedz ūdens un peldes laikā nav tiešos saules staros.
  • Starp peldēm pēc iespējas vairāk jāuzturas ēnā – zem kokiem, saulessarga.
  • Ja bērns nenirst, arī atrodoties ūdenī vajadzētu lietot cepurīti, lai pasargātu galvas ādu. Bērnu no apdegšanas labāk pasargās cepurīte ar platu malu.
  • Būtu vēlams lietot saulesbrilles, lai aizsargātu acis no UV stariem.
  • Siltā laikā izvairīties no uzturēšanās saulē laika posmā no plkst.10.00 – 16.00.
  • Visu laiku jāseko līdzi bērna pašsajūtai.
  • Vecākiem vēlams ar savu piemēru rādīt bērniem drošas atpūtas principus – pašiem regulāri padzerties, uzklāt sev aizsargkrēmu un atveldzēties ēnā.

Sauļošanās krēmi par visiem pieejamu ikdienas lietu ir kļuvuši salīdzinoši nesen – veselas paaudzes ir uzaugušas bez tiem. Kas īsti ir sauļošanās krēmi, kādas funkcijas tie veic un kādi ir izplatītākie mīti par tiem, lasiet  Rīgas veselības centra filiāles “Ziepniekkalns” dermatoloģes, veneroloģes Gerdas Pētersones viedokli TE.

Foto: Shutterstock.com