Kas ir garais COVID-19?
Kopš Covid-19 pandēmijas sākuma veselības aprūpes speciālisti ir uzkrājuši pieredzi, un mediķi uzskata, ka Covid-19 infekcija klīniski var noritēt kā:
- akūta saslimšana ar noteiktām slimības pazīmēm un simptomiem, kas ilgst līdz 4 nedēļām;
- multisistēmu iekaisuma sindroms, kas var sākties 4 līdz 12 nedēļu laikā no slimības sākuma;
- ilgtermiņa slimība jeb garais Covid-19 (sauc arī pēc Covid-19 stāvoklis), gadījumā, ja simptomātika saglabājas ilgāk kā 12 nedēļas (simptomi un to intensitāte laika gaitā var mainīties – norimt/atjaunoties).
Kopumā pasaulē pēc PVO datiem kopš pandēmijas sākumā 2020. gada martā līdz 2022. gada novembrim Covid-19 infekcija skārusi vairāk kā pusmiljardu cilvēku[1] un parādās arvien vairāk ziņojumu par ieilgušas Covid-19 infekcijas sekām gan bērniem, gan pieaugušajiem. Pētnieki norāda uz ilgtermiņa simptomu būtisko ietekmi uz pārslimojušo fizisko un psihisko veselību. Ir pierādīts, ka garais Covid-19 var attīstīties infekciju pārslimojušiem jebkurā vecuma grupā, neatkarīgi no akūtās slimības klīniskās ainas (bez simptomiem, viegla, vidēji smaga vai smaga) vai hospitalizācijas statusa akūtajā slimības etapā. Ir noteikts, ka tādi riska faktori kā hroniskas saslimšanas (alerģijas, aptaukošanās, respiratoras saslimšanas, iedzimta/iegūta imūnsupresija), kā arī citas vīrusinfekcijas var veicināt ilgtermiņa Covid-19 simptomu attīstību.
Kādi ir garā COVID-19 simptomi?
Tāpat kā akūtai Covid-19 infekcijai, arī garajam Covid-19 raksturīgs vairāku orgānu un orgānu sistēmu bojājums – ne tikai elpošanas, bet arī sirds un asinsvadu, nervu, kuņģa-zarnu trakta, muskuļu un skeleta u.c. sistēmas bojājums ar raksturīgiem simptomiem vai simptomu kopām (skat. attēlu).
Latvijas ārsti ir izpētījuši, ka visbiežākie ilgtermiņa Covid-19 simptomi bērnu vidū ir šādi: ieildzis nespēks, kognitīvie traucējumi, t.sk., aizkaitināmība, garastāvokļa svārstības, grūtības noturēt uzmanību, kā arī galvassāpes, iesnas, klepus un ožas/garšas izmaiņas[2].
Savukārt apjomīgā pārskata pētījumā par ilgtermiņa Covid-19 simptomu kopējo izplatību pieaugušajiem konstatēts, ka ievērojama daļa no pārslimojušajiem saskaras ar ieilgušiem simptomiem, kas skar dažādas orgānu sistēmas, un tie ir: nogurums, aizdusa, locītavu un muskuļu sāpes, depresija, trauksme, atmiņas traucējumi, koncentrēšanās grūtības un bezmiegs[3]. Bieži tiek uzsvērts, ka pacientiem garā Covid-19 gadījumā novēro nervu sistēmas traucējumus, kas izpaužas kā smadzeņu migla jeb koncentrēšanās grūtības, atmiņas pasliktināšanās u.c. ar izziņas funkciju saistīti simptomi (atsevišķi simptomi vai simptomu kopas).
Rehabilitācijas iespējas garā Covid-19 gadījumā
Ikviens cilvēks, kurš inficējies ar Covid-19, salīdzinot ar citām vīrusu infekcijām., biežāk ir riska grupā ilgstošākai darbnespējai un sliktākai dzīves kvalitātei. Tāpēc šobrīd aktuāla ir ne tikai Covid-19 infekcijas profilakse, savlaicīga diagnostika un ārstēšana, bet arī adekvāta pārslimojušo rehabilitācija.
Latvijā ir sākta rehabilitācijas programma Covid-19 pacientiem. Iedzīvotājiem pēc Covid infekcijas ir pieejami gan valsts apmaksāti, gan maksas rehabilitācijas pakalpojumi[4]. Agrīna rehabilitācija tiek sākta jau stacionārā. Ja nepieciešams, pacients var tikt nosūtīts uz specializētiem rehabilitācijas centriem ar diennakts novērošanu, kamēr stabilizēsies kardiopulmonālie rādītāji. Kad pacienta stāvoklis pieļauj rehabilitācijas pakalpojumus ārpus stacionāra, viņam, ņemot vērā vispārējo pašsajūtu un vitālos rādītājus, var tikt nozīmēta rehabilitācija dienas stacionārā. Izvērtējot pacientu, tiek nodrošināta vai nu intensīvā, vai bāzes rehabilitācijas programma. Abās programmās – gan rehabilitācijas stacionārā, gan dienas stacionārā darbojas multiprofesionāla speciālistu komanda. Tāpat pacientam pēc pārslimota Covid-19 var nozīmēt atbilstoši vajadzībai atsevišķus ambulatorus rehabilitācijas pakalpojumus.
Ņemot vērā iespējamos sarežģījumus pēc akūtās Covid-19 infekcijas, pārslimojušajiem tiek rekomendēts sekot atveseļošanās gaitai un ieilgušu vai atjaunojušos Covid-19 simptomu gadījumā laicīgi doties pie ģimenes ārsta / ārsta speciālista, lai nodrošinātu atbilstošu palīdzību un atbalstu, tai skaitā dinamisko novērošanu[5].
Publikāciju sagatavoja:
Lolita Cibule, SIA “Rīgas veselības centrs” fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste, galvenā ārsta vietniece fizikālās un rehabilitācijas medicīnas jomā
Veronika Mironova, 3. gada fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste-rezidente, Rīgas Stradiņa universitāte
[1] Skatīt: https://covid19.who.int/
[2]Valsts pētījumu programmas “Covid-19 seku mazināšanai” ietvaros. Skatīt: https://www.vm.gov.lv/lv/valsts-petijumu-programma-covid-19-seku-mazinasanai
[3] NG188_Evidence_review_5_20201218_r393734.pdf (magicapp.org)
[4] Par ambulatoro medicīnisko rehabilitāciju un medicīnisko rehabilitāciju dienas stacionārā pacientiem pēc Covid-19 infekcijas. Skatīt: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/mediciniska-rehabilitacija
[5] Dinamiskā novērošana – regulāras veselības stāvokļa pārbaudes pacientiem, kuriem noteikts pēc Covid statuss (garais Covid-19), ar mērķi novērtēt un savlaicīgi to diagnosticēt un ārstēt.
