Vismaz trešdaļu savas dzīves pavadām darbā.
Vide, darba apstākļi un nodarbošanās specifika neizbēgami atstāj sekas uz mūsu fizisko un emocionālo veselību.
SIA “Rīgas veselības centrs” Arodveselības un arodslimību ārste Daiga Pētersone atgādina, ka veselības pārbaudes ir jāveic, gan stājoties darbā, gan strādājot. To, kādas tieši pārbaudes jāveic, nosaka Latvijas Republikas likumdošana un izvērtē uzņēmumā strādājošais darba drošības speciālists vai uzņēmuma vadītājs, ņemot vērā darba specifiku.
Latvijas darba likumdošana paredz, ka darba devēja pienākums ir rūpēties par savu darbinieku veselību, nepieļaut tās pasliktināšanos un laicīgi rīkoties, ja veselība pasliktinās darba apstākļu dēļ. Savukārt, ja darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, nodarbinātajiem ir jādodas uz papildu obligātajām veselības pārbaudēm (OVP), lai saņemtu medicīnisko izziņu, kas apliecina, ka darbinieks nevar apdraudēt citus.
Rūpēs par darbinieku
Neatkarīgi no nodarbinātības jomas visiem darbiniekiem pirms stāšanās darbā jāveic veselības pārbaudes. To nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 219 “Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude”, kas paredz, ka darba devējam jārūpējas par darbinieku veselību un jānodrošina regulāra tās kontrole. Pārbaužu biežumu nosaka darba devējs vai darba drošības speciālists, kas ir kompetents izvērtēt katras darbības jomas riskus.
Darba devējs vai uzņēmuma darba drošības speciālists nosaka, cik bieži un kad jāveic izmeklējumi, iedod nosūtījumu veikt šīs pārbaudes, bet darbinieka pienākums ir noteiktā termiņā šīs pārbaudes veikt. Piemēram, biroja darbiniekiem šīs pārbaudes parasti ir reizi 3 gados, citās sfērās strādājošajiem – katru gadu. Noteikumu izpildi kontrolē Valsts darba inspekcija.
OVP mērķis ir nodarbinātā veselības aizsardzība, lai arodslimību ārsts pēc iespējas agrāk atklātu iespējamos veselības traucējumus, ko rada darba vides ietekme, un varētu uzsākt to savlaicīgu ārstēšanu.
D. Pētersone stāsta, ka darba devējs drīkst arī norādīt, kādas darbinieka veselības jomas vajadzētu pārbaudīt. Var pārbaudīt arī darbinieka psihoemocionālo vai psihisko stāvokli, ko veic speciālists. Tas nenozīmē, ka darba devējam varētu tikt atklātas konkrētas saslimšanas, piemēram, depresija vai citas sensitīvas diagnozes. Arodslimību ārsts dod slēdzienu – vai darbinieks der noteiktā darba veikšanai, vai tam nav piemērots.
Izdevumus, kas saistīti ar OVP, sedz darba devējs, savukārt pirms darba tiesisko attiecību uzsākšanas – attiecīgā persona pati.
Ikgadējās darbinieku veselības pārbaudes
Regulāra veselības pārbaude pie arodslimību ārsta obligāti nepieciešama ne tikai fiziska darba veicējiem, kas cilā un pārvieto smagumus, bet arī biroja darbiniekiem, kuri ikdienā strādā ar datoru. Sēdošs darbs var izraisīt nopietnas muskuļu un skeleta slimības, darbs pie displeja var pasliktināt redzi, tāpēc redzes pārbaudes un ikgadējās analīzes reizi 1 – 3 gados būtu jāveic visiem darbiniekiem.
Pandēmijas apstākļos, kad liela daļa darbinieku strādā no mājām, darba devēja pienākums ir parūpēties, lai apstākļi mājas birojā būtu tikpat ergonomiski un pareizi iekārtoti, kā tad, ja cilvēks strādātu birojā.
Obligātā veselības pārbaude jāveic visiem darbiniekiem:
- stājoties darbā – pirms darba līguma noslēgšanas (pirmreizējā veselības pārbaude);
- regulāri, saņemot darba devēja norīkojumu (periodiskā veselības pārbaude);
- mainoties darba vides faktoriem vai darba apstākļiem, veselības traucējumu, biežas vai ilgstošas darbnespējas gadījumā (ārpuskārtas jeb papildu pārbaude).
Rūpēs par klientiem
Epidemioloģiskās drošības likumā un MK noteikumos Nr. 447 paredzētās OVP mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība. Veidlapa Nr. 027/u nepieciešama darbiniekiem, kuru darbs saistīts ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai. Piemēram, darbinieki, kas strādā skolās, medicīnas iestādēs, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumos, proti, visur, kur ir tiešs kontakts ar klientiem.
Agrāk šo dokumentu sauca par “sanitāro grāmatiņu”. Ģimenes ārsts izsniedz atzinumu par personas veselības stāvokļa atbilstību veicamajam darbam, izdarot ierakstu pacienta ambulatorajā kartē un aizpildot izrakstu no stacionārā/ambulatorā pacienta medicīniskās kartes (veidlapa Nr. 027/u) atbilstoši medicīnisko dokumentu lietvedību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Viņš arī dod nosūtījumu veikt plaušu rentgenu, nodot analīzes, izvērtē cilvēka kopējo veselības stāvokli.
Ja ir sūdzības par veselības stāvokļa pasliktināšanos
OVP veic arodslimību ārsts. Ja viņš konstatē, ka darbinieka veselība ir pasliktinājusies vai cilvēkam ir sūdzības, kas varētu būt saistītas ar darba specifiku, arodslimību ārsts nosūta viņu pie ģimenes ārsta, kas tālāk nosūta uz Arodslimību centru, kur tad nosaka, vai veselības pasliktināšanās ir vai nav arodsaslimšana. Invaliditātes statusu nosaka Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija.
Profilaktiskajās apskatēs novērtē veselības stāvokli un informē par to darba devēju. Būtiski ir tas, ka dokumentā, ko saņem darba devējs, neviena konkrēta diagnoze neparādās. Ir tikai slēdziens – der vai neder darba izpildei, kā arī rekomendācijas tālākajai nodarbinātībai. Personas datu aizsardzības prasības netiek pārkāptas.
Kopumā pēdējos gados darba devēji ir kļuvuši atbildīgāki un vairāk rūpējas par savu darbinieku veselību, novērojusi ārste.
Visa veida OVP var veikt Rīgas veselības centra Obligātās veselības pārbaudes un medicīniskajā komisijā. OVP iesaistīti un medicīnas komisijās pieņem sertificēti speciālisti – ģimenes ārsti, arodveselības un arodslimību ārsti, neirologi, psihiatri, acu ārsti, ausu, kakla un deguna ārsti, ķirurgi, ginekologi u.c. Te var veikt arī rentgenoloģiskos un laboratoriskos izmeklējumus, elektrokardiogrāfiju u.c. nepieciešamos izmeklējumus.