Ja bērns slimo, vai jādodas pie imunologa? Svarīgākais, kas vecākam jāzina par imunitāti

Visi bērni ik pa laikam saslimst, taču, dažkārt bērni slimo pārāk bieži. Kā vecākiem saprast, kad bērna imunitāte patiesi ir pārāk zema un tāpēc jāmeklē imunologa palīdzība, skaidro SIA “Rīgas veselības centrs” filiāles “Imanta” pediatre Mariana Rižikova.

Raksts pārpublicēts un tapis sadarbībā ar ģimenes portālu www.mammamuntetiem.lv

Imūnsistēmu mēs varam salīdzināt ar savstarpēji labi saskaņotu organizāciju, kurā katrs strādā, lai aizsargātu organismu, tāpēc katrs posms tajā ir svarīgs un jebkuri traucējumi kādā no tiem var izraisīt imūnsistēmas deficītu.

“Visbiežāk aizdomas par imūnsistēmas deficītu ārstam var rasties uzklausot vecāku sūdzības: bērns bieži un ilgstoši slimo, viņam ir raksturīgas parazitāras vai hroniskas sēnīšu infekcijas, sāpes vēderā, ilgstošs klepus, nepietiekošs svara pieaugums, aizkavēta augšana, ādas iekaisumi, limfmezglu izmaiņas, neskaidras izmaiņas analīzēs, iedzimtas orgānu vai skeleta anomālijas,” stāsta pediatre Mariana Rižikova. 

Kas ir imūndeficīts?

Medicīnā izšķir primāro un sekundāro imūnsistēmas nepietiekamību.
Primārais imūndeficīts ir iedzimts, to izraisa ģenētiski imūnsistēmas funkciju traucējumi. Pirmie simptomi visbiežāk parādās jau zīdaiņa vecumā, bet var izpausties arī vēlāk un pakāpeniski. Primārais imūndeficīts ir viena no grūtāk diagnosticējamajām slimību grupām, jo tam nav specifisku simptomu, kā arī tas var noritēt bez klīniskiem simptomiem. Pazīmes, kas var norādīt uz primāro imūndeficītu ir bieža slimošana ar dažādām infekciju slimībām, kas atkārtojas un slikti padodas ārstēšanai, smagas alerģijas, ļaundabīgi audzēji, asins šūnu slimības, dažādas attīstības anomālijas, skeletu vai iekšējo orgānu iedzimti defekti. Ja ārstam ir aizdomas par primāro imūndeficītu, bērnu aizliegts vakcinēt ar konkrētām vakcīnām, kas satur dzīvus organismus līdz viņa imunoloģiskā stāvokļa noskaidrošanai.    

Primārais imūndeficīts ir viena no grūtāk diagnosticējamajām slimību grupām, jo tam nav specifisku simptomu.

Sekundārais imūndeficīts ir dzīves laikā iegūti imūnsistēmas traucējumi. To var izraisīt pārslimotas vīrusu infekcijas (piemēram, Epšteina-Bara vīruss, citomegalovīruss), bakteriālas infekcijas (piemēram, stafilokoku infekcijas), reimatoloģiskas saslimšanas, ļaundabīgi audzēji, kas rada olbaltumvielu un/vai limfocītu zudumu. Šajā gadījumā imūnsistēma uz slimības izraisītāju atbild neadekvāti vai neatbild vispār.
Jāatceras, ka izmaiņas tikai imunoloģiskajās analīzēs, ja nav klīnisku simptomu, ir uzskatāmas par riska faktoru sekundārā imūndeficīta attīstībai, tāpēc nepieciešama  regulāra novērošana pie ārsta.         
 
Pazīmes, kas liecina, ka bērnam ir nepieciešama imunologa konsultācija 

Sūdzības par atkārtotām bakteriālām infekcijām gada laikā:

  • četras vai vairāk saslimšanas ar vidusauss iekaisumu, divas vai vairāk saslimšanas ar deguna blakusdobumu iekaisumu, divas vai vairāk saslimšanas ar pneimoniju, divas vai vairāk smagas infekcijas (meningīts, osteomielīts, sepse u.c.); 
  • netipiski un smagi noritošas infekcijas, kuru ārstēšanai nepieciešama  ilgstoša intravenoza antibiotiku lietošana; 
  • iekšējo orgānu un dziļi ādas abscesi;  
  • ilgstoši smagi ārstējamas kārpas, papilomas vīrusu infekcija;
  • atkārtotas sēnīšu infekcijas, bieži stomatīti bērniem pēc gada vecuma sasniegšanas; 
  • komplikācijas pēc vakcinācijas pret tuberkulozi, rotavīrusu un vējbaku infekciju;
  • smagi noritošas plaušu slimības; 
  • smags vai atipisks dermatīts;
  • neskaidras izcelsmes paaugstināta temperatūra; 
  • autoimūnas slimības vai onkoloģiskas slimības;
  • primāro imūndeficītu gadījumi ģimenē;
  • ilgstošas vai biežas caurejas;
  • svara un auguma izteikta aizture, piena zobu maiņas aizture.

Specifisko preparātu lietošana ir pieļaujama tikai stingrā ārsta kontrolē, jo tikai viņš var novērtēt gaidāmo efektu – vai preparāts var stimulēt, nomākt vai pārveidot imūnsistēmas konkrētā posma defektu.

Imūndeficītu ārstēšanas iespējas

Imūnsistēmas traucējumu ārstēšana ir sarežģīts terapijas komplekss. Smagākajos gadījumos ārstēšanā pielieto kaulu smadzeņu vai cilmes šūnu transplantāciju, taču biežāk – imūnoglobulīnu,  interferonu,  arī bakteriālas izcelsmes preparātus (to efekts ir līdzīgs vakcinācijai), augu izcelsmes preparātus.

Minētie preparāti atšķiras pēc to darbības mehānisma, tie spēj ietekmēt dažādus imūnsistēmas posmus, taču katram ir savi blakusefekti un kontrindikācijas. Līdz ar to specifisko preparātu lietošana ir pieļaujama tikai stingrā ārsta kontrolē, jo tikai viņš var novērtēt gaidāmo efektu – vai preparāts var stimulēt, nomākt vai pārveidot imūnsistēmas konkrētā posma defektu. Zāļu izvēlē jāvadās pēc principa, lai tās nenodara ļaunu citām imunitātes šūnām. 

Augu izcelsmes preparātu darbības pamatā ir paša cilvēka organisma aizsargspēju palielināšana: tie palīdz paaugstināt lokālu izturību pret agresīviem ārējās vides faktoriem. Augu preparātu darbība ir maigāka, kas jo īpaši ir svarīgi, ja runa ir par bērna organismu, taču arī to lietošanā ir ierobežojumi (alerģijas, neiroloģiskas pataloģijas, paaugstināts asinsspiediens, autoimūnas slimības). Visbiežāk, lai stimulētu organisma aizsardzības spējas, izmanto ehinaceju, žeņšeņu, ķiploku, sīpolu, alvejas un citrusaugu ekstraktus, medu.  

Organisma pretestības spējas samazina pārtikas produkti, kuri pārsātināti ar stabilizatoriem un konservantiem.

Nemedikamentozā terapija ir fizioprocedūras (fizisko faktoru iedarbība – gaiss, karstums, aukstums, apstarošana, elektriskas strāvas ietekme), kas iedarbojas uz  ādas virspusējiem asinsvadiem. Netieši iedarboties uz imūnorgāniem palīdz arī  refleksmasāža, akupunktūra. 

Kā stiprināt imunitāti varam mēs paši?

Imunitātes stiprināšanā svarīgs faktors ir miega un atpūtas režīms. Pierādīts, ka imunitāti nomāc stress. Tāpēc bērni biežāk slimo uzsākot bērnudārza un skolas gaitas, kā arī brīžos, kad organisms pakļauts pārslodzei, piemēram, eksāmenu laikā. Pārslodzi organisms var kompensēt kādu brīdi, taču pēc tam nepieciešams laiks, lai tas varētu atjaunot zudušās spēka rezerves. Arī pēc slimošanas organisma imunitāte ir pazemināta, un šajā laikā cilvēkam sevi īpaši ir jāsaudzē. Pārāk liela slodze var radīt ideālus apstākļus nākamajai infekcijai, bet, ja cilvēks bieži slimo, imūnsistēma nespēj atjaunoties un tas atkal provocē nākamo saslimšanu. 

Organisma aizsardzības stiprināšanā lielu lomu spēlē veselīgs uzturs. Pierādīts, ka mūsu pretestības spējas samazina pārtikas produkti, kuri pārsātināti ar stabilizatoriem un konservantiem. Krāsainās limonādes, sintētiski saldumi samazina imūno šūnu membrānas stabilitāti, tie nelabvēlīgi ietekmē arī kuņģa un zarnu trakta mikrofloru. Turklāt konservanti nereti izraisa alerģiskas reakcijas. Ikdienā pēc iespējas vairāk vajadzētu izvēlēties dabisku pārtiku, uzturā lietot daudz dārzeņu un sakņu. Imunitātes stiprināšanā lielu lomu spēlē arī fiziskās aktivitātes. Imūnšūnas, kas veidojas kaulu smadzenēs, cirkulē kopējā asinsritē un tiek iznēsātas pa visu organismu. Fiziskās aktivitātes veicina asinscirkulāciju, līdz ar to tiek aktivizēta arī šo šūnu darbība. 

Vecāki no savas puses var raudzīt, lai bērns pakāpeniski tiktu norūdīts, lai viņš tiktu ģērbts atbilstoši laika apstākļiem (svarīgi bērnu netuntulēt, lai viņš nepārkarstu), viņam būtu pilnvērtīgs uzturs, tiktu ievērots dienas režīms, būtu pastaigas svaiga gaisā un fiziskas aktivitātes.     

LASI ARĪ: Imunitātes kritiskie periodi no bērna dzimšanas līdz pusaudža vecumam

Interesanti par iedzimto un iegūto imunitāti 

FOTO: Shutterstock.com