Keratoze – ļoti plašs termins, kas kopumā apzīmē ādas biezuma palielināšanos sakarā ar keratinocītu, proti, ādas virsējā slāņa šūnu pārragošanās spējas izmaiņām. Tas mēdz būt cēlonis ādas slimību grupai, kā arī īpatnējiem ādas stāvokļiem. Ir jēga izskatīt visbiežāk sastopamās ādas izmaiņas kā piemērus keratozei.
Aktīniskā keratoze
Aktīniskā keratoze (AK) ir bieži sastopama ādas patoloģija, kas parasti izpaužas ar multipliem vai solitāriem, labi norobežotiem rozīgi dzeltenīgi krāsotiem, raupjiem plankumiem uz saulei pakļautās ādas virsmas. Visbiežāk AK perēkļus var atrast uz sejas cilvēkiem gados.
Izplatība ir izteikta un tieši saistīta ar UV starojuma intensitāti. Ziemeļu valstīs vismaz 1 AK perēklis sastopams 11-25% cilvēku, bet reģionos, kas tuvāk ekvatoram, 40-60% pieaugušo cilvēku.
Plašāka izplatība ir cilvēkiem ar gaišu ādu, kas tiek pakļauti augstam saules UV starojumam.
Vīriešiem šī ādas pataloģija novērojama biežāk, īpaši vecumā no 65 līdz 74 gadiem.
Aktīniskai keratozei obligāti jāpievērš uzmanība paaugstinātas plakanšūnu karcinomas riska dēļ: 6-10% gadījumos AK pacientiem attīstās ļaundabīgs process. Palielināta riska faktori invazīvai plakanšūnu karcinomai mēdz būt atkarīgi no AK lokācijas (lūpas, ausis, ekstremitātes), veidojuma raksturojuma (izčūlojusi, indurēta, sabiezēta, iekaisīga, asiņojoša virsma, bojājuma dziļums), pigmentācijas (ātras izskata izmaiņas, multipli veidojumi, hroniskā saules UV starojuma bojājuma ādas pazīmes), pavadošu slimību esamības (leikēmija, limfoma), medikamentu lietošana (imūnsupresējoša, kā arī provocējoša saules hipersensitivitāti terapija).
Riska faktori:
Imūnsistēmas pavājināta darbība jeb imūnsupresija, pakļautība hroniskam UV starojumam, jonizējošam starojumam, cilvēka papilomas vīrusam, smēķēšanas dūmiem, hroniskas čūlas, termiskie apdegumi, arī ģenētiskā predisponētība.
Tipiskie AK bojājumi rodas no saules bojātas ādas, – visbiežāk uz sejas, kakla, dorsālās virsmas plaukstām un apakšdelmiem.
1. attēls. Aktīniskā keratoze (James WD et al: Andrews’ diseases of the skin, ed 12, Philadelphia, 2016, Elsevier).
Procesa sākums izskatās kā apsārtis plankums ar minimāli pamanāmām zvīņām. Izteikti perēkļi ir raupji, zvīņojoši. AK progresējot, zvīņas progresē savā izteiktībā, biezumā, paliek dzeltenā krāsā, ar tausti perēkļus labi var atšķirt no veselas ādas – virsma ir raupja un smilšpapīram līdzīga.
AK procesu var klasificēt vairākās klīniskās formās:
- Hipertrofiskā AK forma: mēdz provocēt ādas zvīņu sabiezējumu, prasa obligātu izmeklēšanu, lai izslēgtu ļaundabīgo procesu pamatnē.
- Lihenoīdā AK forma: biežāk var atrast uz rumpja, augšējām ekstremitātēm kā sārtus plankumus.
- Proliferatīvā AK forma: perēkļi ar izmēra progresiju, obligāti jāizslēdz ļaundabīgas izmaiņas pamatnē.
- Pigmentēta AK forma: obligāti jāizvērtē un jāatšķir no ļaundabīga melanomas procesa, jo izskatās kā pigmentēti plankumi uz ādas.
- Aktīniskais heilīts jeb lūpu bojājums: tiek raksturots kā apsārtums un pat erozīvs process ap lūpas ādu.
Process obligāti jāatšķir no melanomas, nemelanomas tipa onkoloģijas, seborejiskās keratozes, ekzēmas, kārpas, reimatoloģiskiem stāvokļiem, piemēram, sarkanās vilkēdes ādas formas.
Diagnozi primāri nosaka klīniski jeb apskates laikā ar dermoskopijas metodi. Retāk ir nepieciešamas papildus izmeklēšanas metodes, piemēram, biopsija.
Kādas ārstēšanas iespējas ir pieejamas?
- Krioterapija ar šķidro slāpekli – veca, laba, uzticama metode, kas joprojām ir izvēles metode izolētiem un plāniem AK perēkļiem.
- Fotodināmiskā terapija
- CO2 lāzeris
- Dermabrāzija
- Ķīmiskais pīlings
- Kiretāža
- Ekscīzija
Pēdējā laikā arvien vairāk pielieto metožu kombināciju, piemēram, krioterapijas un lokālās terapijas apvienojumu.
Lokālās terapijas opcijas iekļauj vairākus topikālus aģentus – 5 fluoruracīla līdzekļus, imikvimoda, diklofenāka līdzekļus un citus.
AK ir svarīgs un jutīgs indikators UV hroniskai ietekmei, kas stipri nosaka varbūtību plakanšūnu karcinomas attīstībai.
Kā to var novērst?
Izvairīties no aktīvās saules stariem (stundās ar visaugstāko UV indeksu), lietot uz atklātām vietām aizsargkrēmus, veikt regulāru ādas paškontroli (1 reizu mēnesī).
Keratosis pilaris jeb zosāda
Keratosis pilaris jeb “zosu āda” ir bieži sastopams ādas stāvoklis, kad sausai ādai keratīna akumulācija notiek pastiprināti matu folikulu apvidū.
Latīņu valodā vārds “keratosis” apzīmē “ādas zvīņu”, un “pilaris” apzīmē “matu”. Keratosis pilaris bieži sākas bērnībā, taču ir vairāk pamanāma pusaudžu gados. Šis stāvoklis nav kaitīgs un lipīgs.
Tas skar 50–70% jauniešu un 40% pieaugušo. KP ir saistīta ar tādām ādas slimībām kā atopiskais dermatīts un ihtioze. To var sastapt uz sejas, augšdelma, apakšstilba, rumpja ādas.
Keratosis pilaris attīstās abnormālās keratinizācijas dēļ matu folikula augšējā daļā. Keratīns aizpilda matu folikulu normālā lobīšanas procesa vietā.
KP rašanās cēlonis joprojām pilnībā nav noskaidrots, taču ir noteikta ģenētiskā predisponētība.
Keratosis pilaris parasti vairāk izteikts ziemas mēnešos, kas drīzāk saistīts ar apkures sezonu un sauso gaisu iekštelpās.
2., 3. attēls. Keratosis pilaris jeb zosāda
Kādas kopšanas un ārstēšanas iespējas ir pieejamas?
Skrubējošo aģentu lietošana mājas kopšanā, mitrinošo līdzekļu lietošana ar urīnvielu vai skābēm (salicilskābe, pienskābe, alfahidroksiskābe). Ir iespējama arī specifiskā terapija, ko veic ārsts pēc noteikta plāna (lokālie medikamenti, lāzera procedūras).
Keratosis pilaris stāvokli nevar pilnībā izārstēt, bet tas labi padodas kopšanai un, ja nepieciešams, specifiskai terapijai ārsta uzraudzībā. KP var pašlimitēties, proti, pāriet pats no sevis vai laika gaitā samazināties. Lai izveidotu pareizu kopšanas plānu, ir jāvēršas pie dermatologa, īpaši KP procesam izpaužoties uz sejas, jo pats process, kā arī pārāk agresīva stāvokļa korekcija mēdz noritēt ar sarežģījumiem tādiem kā sekudrārā infekcija, procesa hiperpigmentācija, matu folukilu atrofija un rētošanas process.
Seborejiskā keratoze
Seborejiskā keratoze (SK) ir labdabīgs epidermāls tumors, kas sastāv no keratinocītiem. Rašanās mehānismi līdz galam nav noskaidroti, bet novērota saikne ar vecumu – visiem cilvēkiem virs 65 gadiem SK ir atrodama vairāk nekā 90% gadījumu.
SK izskatās kā pie ādas pielīmētas vaskotas vai zvīņainas papulas, ar plašu krāsas gradāciju – no maigas, gaiši dzeltenas līdz brūnai un melnai.
Neskatoties uz SK labdabīgo un veselībai nekaitīgo dabu, ir vēlama veidojumu verifikācija pie dermatologa, īpaši gadījumos, kad SK izskatās citādāk nekā pārējie ādas veidojumi vai sāk traucēt ar subjektīvām izjūtām (sāpes, nieze), vizuālām izmaiņām (palielinās izmērā, lobās, asiņo u.tml.) . Īpaši nav vēlama elementu destrukcija mājas apstākļos, ja to nav aplūkojis ārsts . Diemžēl SK var sajaukt ar bīstamām ļaundabīgām ādas izmaiņām, tāpēc ir gadījumi, kad ir nepieciešama elementa histoloģiskā izmeklēšana.
SK var spontāni atrisināties pēc traumas vai iekaisuma. Taču biežāk SK progresīvi aug izmērā, skaitliski palielinās ar vecumu. Dažos avotos SK tiek sauktas par sēnīlām keratozēm – īpatnējs ādas vecuma rādītājs. Jāatzīst, ka bērniem SK nav sastopama, taču pirmie simptomi mēdz parādīties jau pusaudžu vecumā.
Lielākoties diagnoze tiek noteikta apskates laikā, taču vēlama dermatoskopiskā verifikācija vismaz 1 reizi gadā kā visiem ādas veidojumiem, jo SK ir vairākas diferenciālās diagnozes, proti, kad veidojums uz ādas izskatās kā seborejiskā keratoze, bet diagnoze ir cita.
4.att. Klasiskā izskata gaiša seborejiskā keratoze
5.att. Vairāki SK elementi acu zonā, kas mēdz būt ekzofitozie jeb piepacelti virs ādas virsmas
6.att. Tumši pigmentēts SK rets paveids (melanoakantoma), kas atgādina melanomu, nepieciešama elementa pārbaude (Joanna Burch Collection, Aurora, CO.)
7.att. Paciente ar dermatosis papulose nigricans klīnisko seborejiskās keratozes variantu
Seborejisko keratozi var sajaukt (diferenciālās diagnozes) ar ādas dzimumzīmēm jeb nēvusiem, pigmentplankumiem, kārpām, ļaundabīgām ādas izmaiņām, dermatofibromu. Ņemot vērā izteiktu diferenciālās diagnostikas saraktu, ir ieteicams visus ādas veidojumus verificēt pie dermatologa.
SK bieži ir atrodama uz sejas, muguras, krūtīm. Mēdz būt visur, izņemot palmārās un plantārās virsmas.
SK dabīgo ādas kroku apvidū, piemēram, periokulāri uz kakla, padusēs, cirkšņos bieži ir papilomatozā veidā, ko var viegli sajaukt ar ādas fibroepiteliāliem polipiem vai ādas papilomām
Dermatosis papulosa nigra (DPN), kas ir viena no SK klīniskajām formām un izpaužas kā nelieli tumši veidojumi ap acīm un vaigiem cilvēkiem ar tumšāku fototipu.
Visiem aizdomīgiem elementiem, kas cilvēku satrauc (ātri progresē, mainās, asiņo, nedzīst, nav līdzīgi pārējiem ādas elementiem), ir nepieciešama dermatoskopiskā un varbūt pat histoloģiskā verifikācija, ko noteiks tikai ārsts.
Vairumā gadījumu SK terapiju neprasa. Ja pacientam nepatīk vizuālais izskats vai elements traucē, var tikt veikta elementa destrukcija. Taču ir jāatgādina, ka jebkura veida destrukciju veic tikai pēc elementa verifikācijas pie ārsta.
Kādas ārstēšanas iespējas ir pieejamas?
- Krioterapija ar šķidro slāpekli.
- Elementa ekscīzija histoloģiskai izmeklēšanai.
- Lāzera vai elektrokoagulatora terapija.
dermatloloģe, veneroloģe
Rīgas veselības centra filiālē “Ķengarags”
Atsauces:
- Ferri, Fred F., MD; Ferri, Heather, DO. January 1, 2024.
- Authors: Dr Sarah Winter, Core Surgical Trainee, Royal Glamorgan Hospital; Dr Richard Motley, Consultant Dermatologist, Welsh Institute of Dermatology, Wales. Copy edited by Gus Mitchell. March 2022
- James E. Fitzpatrick MD, Whitney A. High MD, JD, MEng and W. Lamar Kyle MD. Adapted from Fitzpatrick JE & High WA, Urgent Care Dermatology: Symptom-Based Diagnosis, chapter 28. Philadelphia PA, Elsevier, Inc., 2018. Copyright Elsevier BV. All rights reserved.