{"id":3327,"link":"https:\/\/rigasveseliba.lv\/lv\/pakalpojumi\/bernu-neirologija\/","slug":"bernu-neirologija","title":"B\u0112RNU NEIROLO\u0122IJA","pakalp_cat":[{"term_id":11,"name":"\u0100rstniec\u012bba","slug":"arstnieciba","term_group":0,"term_taxonomy_id":11,"taxonomy":"pakalpojumi_kategorija","description":"","parent":0,"count":28,"filter":"raw","term_order":"4","i18n_config":{"name":{"ts":{"lv":"\u0100rstniec\u012bba","ru":"\u041b\u0435\u0447\u0435\u043d\u0438\u0435","en":"\u0100rstniec\u012bba"}}}}],"apraksts":"<p>Neirolo\u0123ija ir medic\u012bnas nozare, kas nodarbojas ar cilv\u0113ka centr\u0101l\u0101s un perif\u0113r\u0101s nervu sist\u0113mas slim\u012bbu profilaksi, diagnostiku un \u0101rst\u0113\u0161anu. Neirolo\u0123ijas pamat\u0101 ir zin\u0101\u0161anas par nervu sist\u0113mas anatomisko uzb\u016bvi un fiziolo\u0123isko darb\u012bbu.<\/p>\n<p>Neirolo\u0123ijas pamatuzdevums ir atkl\u0101t un \u0101rst\u0113t\u00a0 nervu sist\u0113mas patolo\u0123ijas. \u0160o slim\u012bbu kategorij\u0101 ietilpst gan galvas un muguras smadze\u0146u (centr\u0101l\u0101s nervu sist\u0113mas) saslim\u0161anas, gan \u0137erme\u0146a nervu (perif\u0113r\u0101s nervu sist\u0113mas) un to s\u012bk\u0101k\u0101 iedal\u012bjuma (autonom\u0101s jeb ve\u0123etat\u012bv\u0101s nervu sist\u0113mas un somatisk\u0101s nervu sist\u0113mas) slim\u012bbas.<\/p>\n<p>B\u0113rnu neirologs ir medic\u012bnas speci\u0101lists, kas koncentr\u0113jas uz b\u0113rnu un pusaud\u017eu nervu sist\u0113mas slim\u012bbu diagnostiku, \u0101rst\u0113\u0161anu un nov\u0113r\u0161anu. \u0160\u012bs specialit\u0101tes \u0101rsts str\u0101d\u0101 ar neirolo\u0123iskiem trauc\u0113jumiem, piem\u0113ram, epilepsiju, cerebr\u0101lo trieku, autisk\u0101 spektra trauc\u0113jumiem un kav\u0113tu att\u012bst\u012bbu, veicot diagnostiku un pl\u0101nojot atbilsto\u0161u terapiju.<\/p>\n<p>Neirolo\u0123iskaj\u0101m patolo\u0123ij\u0101m ir \u013coti da\u017e\u0101di simptomi, kuriem var neb\u016bt specifiska rakstura, lokaliz\u0101cijas.<\/p>\n<p>\u0160\u012bs paz\u012bmes var kalpot par nervu sist\u0113mas boj\u0101jumu indikatoru:<\/p>\n<ul>\n<li>s\u0101pes kakl\u0101, kr\u016b\u0161u rajon\u0101, mugur\u0101;<\/li>\n<li>bezmiegs;<\/li>\n<li>\u0123\u012bb\u0161ana;<\/li>\n<li>ilgsto\u0161as galvass\u0101pes;<\/li>\n<li>reibonis k\u0101 neatkar\u012bgs simptoms, ko pavada vem\u0161ana;<\/li>\n<li>krampji;<\/li>\n<li>atmi\u0146as trauc\u0113jumi (\u012bstermi\u0146a, ilgtermi\u0146a);<\/li>\n<li>kust\u012bbu koordin\u0101cijas trauc\u0113jumi;<\/li>\n<li>samazin\u0101ta \u0101das jut\u012bba;<\/li>\n<li>runas probl\u0113mas;<\/li>\n<li>ekstremit\u0101\u0161u tr\u012bce;<\/li>\n<li>apak\u0161\u0113jo, aug\u0161\u0113jo ekstremit\u0101\u0161u musku\u013cu v\u0101jums;<\/li>\n<li>nestabila gaita;<\/li>\n<li>samazin\u0101ta uzman\u012bba;<\/li>\n<li>nesp\u0113ja koncentr\u0113ties;<\/li>\n<li>veiktsp\u0113jas pasliktin\u0101\u0161an\u0101s;<\/li>\n<li>spiediena nestabilit\u0101te;<\/li>\n<li>trauksmes st\u0101vok\u013ci;<\/li>\n<li>depresija;<\/li>\n<li>past\u0101v\u012bgs nogurums, kas nepaz\u016bd p\u0113c miega, ilgas atp\u016btas.<\/li>\n<\/ul>\n<p><strong>Lai pierakst\u012btos pie neirologa, ir nepiecie\u0161ams \u0101rsta nos\u016bt\u012bjums.<\/strong><\/p>\n","apraksts_apaksa":"","fragmenti":false,"filialem_specifiski_apraksti":false,"atslegvardi":"","filiales":[4237,3395,3430],"cenradis":[5462],"seciba":"","papildu_apraksti":false}