{"id":8665,"date":"2023-01-17T06:52:27","year":"2023","link":"https:\/\/rigasveseliba.lv\/lv\/aktualitates\/mazula-sirsninas-attistiba-grutniecibas-laika-2\/","type":"aktualitates","slug":"mazula-sirsninas-attistiba-grutniecibas-laika-2","featured_image":"https:\/\/rigasveseliba.lv\/wp-content\/uploads\/2021\/08\/grutniece.jpg","title":"Mazu\u013ca sirsni\u0146as att\u012bst\u012bba gr\u016btniec\u012bbas laik\u0101","content":"

Raksts p\u0101rpublic\u0113ts un tapis sadarb\u012bb\u0101 ar \u0123imenes port\u0101lu www.mammamuntetiem.lv<\/a><\/span><\/p>\n

Cilv\u0113ka sirds ir viens no b\u016btisk\u0101kajiem org\u0101niem, kas, darot savu darbu, \u013cauj mums dz\u012bvot. K\u0101 \u0161is org\u0101ns aug un att\u012bst\u0101s gr\u016btniec\u012bbas laik\u0101 un ko izmekl\u0113jumos ir iesp\u0113jams redz\u0113t v\u0113l nedzimu\u0161am mazulim, st\u0101sta b\u0113rnu kardiolo\u0123e Inga L\u0101ce, kura mazos pacientus pie\u0146em R\u012bgas Vesel\u012bbas centra fili\u0101l\u0113 “Ziepniekkalns”.\u00a0<\/strong><\/span><\/span><\/p>\n

Gr\u016btniec\u012bbas laiks un jo \u012bpa\u0161i pirmais trimestris ir br\u012bnumains periods, jo t\u0101 laik\u0101 izveidojas praktiski visi gaid\u0101m\u0101 b\u0113rna org\u0101ni un \u0137erme\u0146a da\u013cas. Ja run\u0101jam par sirsni\u0146as izveido\u0161anos un att\u012bst\u012bbu, tad gaid\u0101majam mazulim sirds aizmetnis ir izveidojies jau12.-13. gr\u016btniec\u012bbas ned\u0113\u013c\u0101. Da\u017eas sievietes \u0161aj\u0101 laik\u0101 v\u0113l pat nenojau\u0161 par savu gr\u016btniec\u012bbu. Min\u0113taj\u0101 gr\u016btniec\u012bbas laik\u0101 aug\u013ca sirsni\u0146a ir r\u012bsa grauda izm\u0113r\u0101, tom\u0113r to ehokardiogr\u0101fijas apar\u0101t\u0101 jau var redz\u0113t – caur mammas \u0101du, zem\u0101du, dzemdes sienu, placentu, aug\u013c\u016bde\u0146iem un pa\u0161a augl\u012b\u0161a strukt\u016bru. Sirsni\u0146u var ne tikai ieraudz\u012bt, bet var ar\u012b izp\u0113t\u012bt un izdar\u012bt secin\u0101jumus par sirds vesel\u012bbu. \u0160aj\u0101 laik\u0101 jau var izv\u0113rt\u0113t, cik sirsni\u0146ai v\u0101rstu\u013cu, dobumu, vai ir visi asinsvadi. Un \u0161aj\u0101 period\u0101 var rasties pirm\u0101s aizdomas, ja kaut kas att\u012bst\u012bb\u0101 l\u012bdz galam neatbilst normai.\u00a0<\/span><\/p>\n

K\u0101 darbojas sirds?<\/strong><\/span><\/h3>\n

Norm\u0101la sirds darbojas l\u012bdz\u012bgi s\u016bknim. Sirdij ir \u010detras kameras – divi priek\u0161kambari (labais un kreisais) un divi kambari (labais un kreisais). Labaj\u0101 sirds pus\u0113 atrodas labais priek\u0161kambaris (labais \u0101trijs), kas sa\u0146em asinis no visa \u0137erme\u0146a, no t\u0101 asinis cauri tr\u012bsviru v\u0101rstulim nok\u013c\u016bst lab\u0101s puses s\u016bkn\u0113jo\u0161aj\u0101 da\u013c\u0101 \u2013 labaj\u0101 kambar\u012b, no kurienes asinis tiek s\u016bkn\u0113tas cauri pulmon\u0101lajam v\u0101rstulim plau\u0161u art\u0113rij\u0101 un pl\u016bst uz plau\u0161\u0101m. Plau\u0161\u0101s asin\u012bs non\u0101k sk\u0101beklis, un apsk\u0101bek\u013cot\u0101s asinis atgrie\u017eas plau\u0161u v\u0113n\u0101s, pa kur\u0101m nok\u013c\u016bst kreisaj\u0101 priek\u0161kambar\u012b (kreisaj\u0101 \u0101trij\u0101). P\u0113c tam asinis cauri divviru v\u0101rstulim non\u0101k kreisaj\u0101 s\u016bkn\u0113jo\u0161aj\u0101 da\u013c\u0101 – kreisaj\u0101 kambar\u012b, no kurienes cauri aortas v\u0101rstulim tiek s\u016bkn\u0113tas aort\u0101, kas ir galven\u0101 art\u0113rija un kura apg\u0101d\u0101 galvu, \u0137ermeni, locek\u013cus. Norm\u0101l\u0101 sird\u012b labaj\u0101 pus\u0113 eso\u0161\u0101s venoz\u0101s asinis, kur\u0101s ir maz sk\u0101bek\u013ca, ar starpsienu atdal\u012btas no kreisaj\u0101 pus\u0113 eso\u0161aj\u0101m arteri\u0101laj\u0101m asin\u012bm, kur\u0101s ir daudz sk\u0101bek\u013ca, \u0161\u012bs asinis nesajaucas. V\u0101rstu\u013ci sird\u012b un no t\u0101s atejo\u0161aj\u0101s art\u0113rij\u0101s piln\u012bgi atveras, \u013caujot asin\u012bm br\u012bvi pl\u016bst t\u0101m cauri un p\u0113c tam piln\u012bgi aizveras, ne\u013caujot asin\u012bm pl\u016bst atpaka\u013c.<\/span><\/p>\n

Sirds p\u0101rbaudes gr\u016btniec\u012bbas laik\u0101<\/strong><\/span><\/h3>\n

B\u0113rna sirdspukstus var redz\u0113t ar ultraska\u0146as pal\u012bdz\u012bbu jau pirm\u0101 gr\u016btniec\u012bbas trimestra laik\u0101, kad, piem\u0113ram, tiek m\u0113r\u012bta gaid\u0101m\u0101 mazu\u013ca kakla kroka, deguna kaula att\u012bst\u012bba. Ja \u0161\u012b izmekl\u0113juma laik\u0101 tiks paman\u012bts kas aizdom\u012bgs, ginekologs s\u016bt\u012bs uz gaid\u0101m\u0101 mazu\u013ca sirds p\u0101rbaudi. Tas parasti notiek gr\u016btniec\u012bbas 20.-22. ned\u0113\u013c\u0101. Un tas ir \u013coti svar\u012bgi \u0123imenei, jo likums \u013cauj l\u012bdz 23. gr\u016btniec\u012bbas ned\u0113\u013cai, ja gaid\u0101majam mazulim ir smagas kombin\u0113tas iedzimtas sirdskaites, kuras visai bie\u017ei kombin\u0113jas ar \u0123en\u0113tisk\u0101m hromosom\u0101l\u0101m patolo\u0123ij\u0101m, gr\u016btniec\u012bbu neturpin\u0101t. Te noteikti j\u0101piez\u012bm\u0113, ka gala l\u0113mums paliek \u0123imenes zi\u0146\u0101. Speci\u0101listi var izst\u0101st\u012bt r\u012bc\u012bbas variantus un b\u016bt atbalsto\u0161i jebkura l\u0113muma gad\u012bjum\u0101, ta\u010du l\u0113mumu pie\u0146emt var vien\u012bgi pa\u0161i vec\u0101ki. Ja \u0123imene lemj par labu gr\u016btniec\u012bbai, speci\u0101listiem ir svar\u012bgi b\u016bt inform\u0113tiem, lai zin\u0101tu k\u0101da veida pal\u012bdz\u012bba mazulim uzreiz p\u0113c piedzim\u0161anas b\u016bs nepiecie\u0161ama. Tas ar\u012b vec\u0101kiem \u013cauj psiholo\u0123iski sagatavoties notieko\u0161ajam, k\u0101 ar\u012b laikus iev\u0101kt inform\u0101ciju par to, k\u0101 b\u016bs p\u0113c b\u0113rni\u0146a piedzim\u0161anas un laik\u0101, kad tiks m\u0101j\u0101s no slimn\u012bcas.\u00a0<\/span><\/p>\n

Vai vis\u0101m gr\u016btniec\u0113m j\u0101dodas uz mazu\u013ca sirds p\u0101rbaudi?<\/strong><\/span><\/h3>\n

Nav noteikts, ka ikvienai topo\u0161ajai m\u0101mi\u0146a b\u016btu j\u0101dodas uz mazu\u013ca sirds p\u0101rbaudi, ta\u010du ir vair\u0101ki faktori, kad gaid\u0101m\u0101 mazu\u013ca sirds p\u0101rbaude dro\u0161\u012bbas nol\u016bkos b\u016btu \u013coti v\u0113lama.<\/span>
\nIemesli, k\u0101d\u0113\u013c j\u0101veic aug\u013ca ehokardiogr\u0101fija:<\/span><\/p>\n