Raksts tapis sadarb\u012bb\u0101 ar \u0123imenes port\u0101lu www.mammamuntetiem.lv<\/p>\n
<\/p>\n
M\u016bsdienu pasaul\u0113 no aler\u0123ijas nav pasarg\u0101ts neviens un t\u0101 var s\u0101kties jebkur\u0101 vecum\u0101. K\u0101p\u0113c ar\u012b p\u0101rtikas aler\u0123ijai ir j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba un k\u0101 t\u0101 var att\u012bst\u012bties v\u0113l\u0101kajos gados, skaidro B\u0113rnu kl\u012bnisk\u0101s universit\u0101tes slimn\u012bcas un pediatre, b\u0113rnu alergolo\u0123e Dr. Dita Gaidule-Logina<\/strong><\/span>.<\/p>\n P\u0101rtikas aler\u0123ija var s\u0101kties jau z\u012bdai\u0146a vecum\u0101, bet t\u0101 var s\u0101kties ar\u012b pusaud\u017ea un pieaugu\u0161\u0101 vecum\u0101. Ziedputek\u0161\u0146u aler\u0123ijas visbie\u017e\u0101k par\u0101d\u0101s skolas vecuma b\u0113rniem \u2013 aler\u0123iskais rin\u012bts vai astma. \u0160\u012bs slim\u012bbas ir cie\u0161i saist\u012btas, bet vai t\u0101s var p\u0101riet viena otr\u0101?<\/p>\n Aler\u0123iju simptomi \u2013 ar\u012b dz\u012bv\u012bbai b\u012bstami<\/strong><\/span> Kopum\u0101 aler\u0123iju izpausmes<\/strong> var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101das \u2013 var b\u016bt izsitumi, atopisk\u0101 dermat\u012bta uzliesmojums, n\u0101trene, nieze, s\u0101pes v\u0113der\u0101, izmain\u012bta v\u0113dera izeja, vem\u0161ana. Taj\u0101s var iesaist\u012bties ar\u012b elpce\u013ci un izrais\u012bt s\u0113k\u0161anu un apgr\u016btin\u0101tu elpo\u0161anu. Tom\u0113r j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka pret aler\u0123iskaj\u0101m izpausm\u0113m nedr\u012bkst\u0113tu iztur\u0113ties vieglpr\u0101t\u012bgi, jo t\u0101s var b\u016bt ar\u012b dz\u012bv\u012bbai b\u012bstamas, kam var sekot t\u0101da reakcij\u0101 k\u0101 anafilakse. T\u0101 izpau\u017eas ar vair\u0101kiem (j\u0101b\u016bt vismaz diviem) simptomiem vienlaic\u012bgi: \u0101das un g\u013cot\u0101du simptomi (piem\u0113ram, \u0123eneraliz\u0113ta n\u0101trene, nieze, m\u0113les vai l\u016bpu piet\u016bkums), elpo\u0161anas trauc\u0113jumi, asinsspiediena pazemin\u0101\u0161an\u0101s un\/vai gastrointestin\u0101li simptomi (piem\u0113ram, vem\u0161ana).<\/p>\n Aler\u0123iju mar\u0161s<\/strong><\/span> P\u0113t\u012bjumi r\u0101da, ka pacientiem ar atopisko dermat\u012btu ir liel\u0101ks risks bronhi\u0101l\u0101s astmas att\u012bst\u012bbai. K\u0101 ar\u012b pacientiem ar aler\u0123isku rin\u012btu 80% gad\u012bjumu att\u012bst\u0101s bronhi\u0101l\u0101 astma. Viens no galvenajiem riska faktoriem astmas att\u012bst\u012bbai ir aler\u0123ija \u0123imen\u0113. Riska faktori ir ar\u012b vides pies\u0101r\u0146ojums un tabakas d\u016bmi.<\/p>\n Vai aler\u0123ijas pumpas un citas izpausmes var ignor\u0113t?<\/strong><\/span> G\u013cotaina v\u0113dera izeja ar asins st\u012bdzi\u0146\u0101m z\u012bdainim, kas tiek z\u012bd\u012bts ar m\u0101tes pienu vai \u0113din\u0101ts ar m\u0101ksl\u012bgo piena mais\u012bjumu, var liecin\u0101t par govs piena olbaltuma aler\u0123iju. Tas var ietekm\u0113t b\u0113rna aug\u0161anu un att\u012bst\u012bbu. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 alergologs lemj par nepiecie\u0161am\u012bbu m\u0101tei no uztura izsl\u0113gt govs piena olbaltumu saturo\u0161us produktus vai ar\u012b b\u0113rnam tiek piem\u0113rots speci\u0101ls mais\u012bjums.<\/p>\n Sausa \u0101da ir viens no atopisk\u0101 dermat\u012bta simptomiem. P\u0113t\u012bjumos pier\u0101d\u012bts, ka atopisk\u0101 dermat\u012bta gad\u012bjum\u0101 ir boj\u0101ta \u0101das barjera, kas var veicin\u0101t alerg\u0113nu penetr\u0101ciju caur \u0101du. Ja tiek diagnostic\u0113ts atopiskais dermat\u012bts, \u013coti svar\u012bga ir pietiekama \u0101das mitrin\u0101\u0161ana un m\u012bkstin\u0101\u0161ana ar losjoniem un kr\u0113miem, t\u0101d\u0113j\u0101di nodro\u0161inot \u0101das barjerfunkciju.<\/p>\n Klepus iemesli var b\u016bt \u013coti da\u017e\u0101di \u2013 ar\u012b aler\u0123ija. \u0100rsts s\u012bk\u0101k iztauj\u0101jot par klepus raksturu, diennakts laiku, provoc\u0113jo\u0161iem faktoriem, pal\u012bdz\u0113s non\u0101kt l\u012bdz diagnozei. Nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 rekomend\u0113s terapiju, lai \u0101rst\u0113tu elpce\u013cus.<\/p>\n T\u016bska ir b\u012bstama, ja t\u0101 veidojas elpce\u013cos. T\u0101dos gad\u012bjumos vienm\u0113r j\u0101izv\u0113rt\u0113 c\u0113lonis, lai turpm\u0101k no t\u0101 var\u0113tu izvair\u012bties un lai tiktu piem\u0113rota atbilsto\u0161a terapija.<\/p>\n Va<\/strong>i aler\u0123ija ir uz m\u016b\u017eu?<\/strong><\/span><\/p>\n Da\u017eiem pacientiem simptomi saglab\u0101jas gadiem, bet citiem laika gait\u0101 simptomi mazin\u0101s vai pat p\u0101riet. P\u0101rtikas aler\u0123ijas gad\u012bjum\u0101 iesp\u0113jama tolerances veido\u0161an\u0101s (kad organisms vairs nerea\u0123\u0113 uz attiec\u012bgo p\u0101rtikas produktu ar aler\u0123ijas izpausm\u0113m). T\u0101d\u0113\u013c svar\u012bgi regul\u0101ri apmekl\u0113t alergologu un 1-2 reizes gad\u0101 j\u0101atk\u0101rto testi, lai to izv\u0113rt\u0113tu dinamik\u0101. Kad sensibiliz\u0101cija mazin\u0101s, j\u0101veic p\u0101rtikas provok\u0101cijas tests, lai izv\u0113rt\u0113tu, vai organisms v\u0113l rea\u0123\u0113 uz attiec\u012bgo p\u0101rtikas produktu. Ja tolerance ir izveidojusies, attiec\u012bgo p\u0101rtikas produktu atkal dr\u012bkst lietot uztur\u0101. P\u0101rtikas aler\u0123ijas gad\u012bjum\u0101 pagaid\u0101m vien\u012bg\u0101 metode ir vain\u012bg\u0101 p\u0101rtikas produkta izsl\u0113g\u0161ana no uztura. Tiek p\u0113t\u012btas im\u016bnterapijas iesp\u0113jas ar\u012b p\u0101rtikas aler\u0123ijas gad\u012bjum\u0101. J\u0101piebilst, ka pret t\u0101diem p\u0101rtikas produktiem k\u0101, piem\u0113ram, piens un olas, pret ko aler\u0123ija att\u012bst\u0101s agr\u012bni, liel\u0101koties veidojas tolerance, t\u0101d\u0113\u013c ar laiku tos atkal var iek\u013caut uztur\u0101.<\/p>\n Elpce\u013cu aler\u0123ijas gad\u012bjum\u0101 iesp\u0113jama alerg\u0113nu im\u016bnterapija. T\u0101s m\u0113r\u0137is ir mazin\u0101t cilv\u0113ka jut\u012bgumu pret vain\u012bgo alerg\u0113nu. Maz\u0101s dev\u0101s ievadot vain\u012bgo alerg\u0113nu (zem\u0101das d\u016brienu veid\u0101 vai zemm\u0113les pilienu veid\u0101), pak\u0101peniski tiek izmain\u012bta im\u016bn\u0101 reakcija, t\u0101d\u0113j\u0101di nodro\u0161inot notur\u012bgumu pret attiec\u012bgo alerg\u0113nu. Pacientam ar laiku p\u0101riet vai mazin\u0101s aler\u0123isk\u0101s izpausmes un veidojas tolerance pret vain\u012bgo alerg\u0113nu. Terapijas ilgums vismaz 3-5 gadi. Pareizi lietojot, efekts saglab\u0101jas ar\u012b p\u0113c terapijas beig\u0101m.<\/p>\n Terapija \u2013 atkar\u012bga no izpausm\u0113m\u00a0<\/strong><\/span> Ja aler\u0123isk\u0101s izpausmes ir smagas, dz\u012bv\u012bbu apdraudo\u0161as, piem\u0113ram anafilaktiskais \u0161oks, j\u0101sauc neatliekam\u0101 medic\u012bnisk\u0101 pal\u012bdz\u012bba un intramuskul\u0101ri j\u0101ievada adrenal\u012bns (ja t\u0101 ir pirm\u0101 epizode, to izdar\u012bs \u0101tr\u0101s pal\u012bdz\u012bbas darbinieki). Pacientiem, kam iepriek\u0161 jau bijusi anafilaktiska reakcija, tiek izrakst\u012bts adrenal\u012bna (EpiPen) autoinjektors, ko \u0161\u0101das reakcijas gad\u012bjum\u0101 pacients var ievad\u012bt pats. Ja ir astmas uzliesmojums \u2013 apgr\u016btin\u0101ta elpo\u0161ana, s\u0113k\u0161ana, izteikts klepus, pal\u012bdz\u0113s Ventolin<\/em> (Salbutamol<\/em>) inhal\u0101cijas. Tas ir medikaments, kas papla\u0161ina elpce\u013cus.<\/p>\n <\/p>\n Foto: Shutterstock.com<\/p>\n <\/p>","tags":[],"cust_order":"9920200330","acf_order":""}
\nVisbie\u017e\u0101k vec\u0101ki ar sava b\u0113rna aler\u0123iju sastopas b\u0113rna pirmaj\u0101 gad\u0101, nov\u0113rojot aler\u0123isku reakciju uz \u0101das vai izmain\u012btu v\u0113dera izeju. Parasti t\u0101s ir p\u0101rtikas izrais\u012btas aler\u0123ijas sekas. Citk\u0101rt ir viedoklis, ka tas viss ir p\u0101rejo\u0161i un tam var nepiev\u0113rst \u012bpa\u0161u uzman\u012bbu. Aler\u0123iskais rin\u012bts (deguna t\u016bska un tec\u0113\u0161ana) vai aler\u0123isk\u0101 astma<\/strong> parasti s\u0101kas nedaudz v\u0113l\u0101k, skolas vecum\u0101, bet var s\u0101kties ar\u012b b\u0113rnud\u0101rza vecum\u0101. \u0160\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 simptomi b\u016bs \u2013 deguna nieze, tec\u0113\u0161ana, \u0161\u0137aud\u012b\u0161ana un deguna aizlikums. Acu simptomi \u2013 acu nieze, asaro\u0161ana un aps\u0101rtums. V\u0113l\u0101k, slim\u012bbai progres\u0113jot jau var par\u0101d\u012bties astmas simptomi \u2013 apgr\u016btin\u0101ta elpo\u0161ana, klepus, s\u0113k\u0161ana.<\/p>\n
\nAler\u0123isko slim\u012bbu att\u012bst\u012bbu nosaka gan \u0123en\u0113tiskie, gan \u0101r\u0113j\u0101s vides faktori. Literat\u016br\u0101 un praks\u0113 tiek lietots t\u0101ds j\u0113dziens \u2013 atopiskais mar\u0161s. Tas apz\u012bm\u0113 aler\u0123isko slim\u012bbu att\u012bst\u012bbu jeb \u201cmar\u0161\u0113\u0161anu\u201d no atopisk\u0101 dermat\u012bta un p\u0101rtikas aler\u0123iju z\u012bdai\u0146a vecum\u0101 l\u012bdz aler\u0123iskajam rin\u012btam un bronhi\u0101lajai astmai liel\u0101kiem b\u0113rniem. Atopisk\u0101 dermat\u012bta gad\u012bjum\u0101 ir \u0101das barjeras boj\u0101jums. Ja ir p\u0101rtikas aler\u0123ija, tas var b\u016bt k\u0101 iemesls bie\u017eiem atopisk\u0101 dermat\u012bta uzliesmojumiem (sarkana, iekaisusi, niezo\u0161a \u0101da). Caur \u0161o boj\u0101to \u0101du organism\u0101 iek\u013c\u016bst gan p\u0101rtikas, gan ar\u012b inhal\u0101cijas (jeb elpce\u013cu) alerg\u0113ni. Veidojas organisma sensibiliz\u0101cija (pastiprin\u0101ta jut\u012bba) pret attiec\u012bgo alerg\u0113nu, t\u0101d\u0113\u013c ar laiku var att\u012bst\u012bties aler\u0123iskais rin\u012bts un bronhi\u0101l\u0101 astma.<\/p>\n
\nVienm\u0113r ir svar\u012bgi izv\u0113rt\u0113t aler\u0123ijas simptomus un saprast aler\u0123ijas c\u0113loni, lai izv\u0113l\u0113tos pareizo terapiju. \u012apa\u0161i svar\u012bgi tas ir smagas, dz\u012bv\u012bbu apdraudo\u0161as reakcijas \u2013 anafilakses gad\u012bjum\u0101. T\u0101d\u0101 gad\u012bjum\u0101 pacientam no uztura j\u0101izsl\u0113dz vain\u012bgais produkts un vienm\u0113r l\u012bdzi j\u0101b\u016bt gl\u0101bjo\u0161ajam medikamentam adrenal\u012bnam, ko izraksta alergologs.<\/p>\n
\nAler\u0123ija ir slim\u012bba, ko ir svar\u012bgi visu laiku v\u0113rot un skat\u012bties to dinamik\u0101. Ne vienm\u0113r b\u016bs noteikts aler\u0123iju mar\u0161s \u2013 ne vienm\u0113r p\u0101rtikas aler\u0123ija p\u0101ries cit\u0101s izpausm\u0113s. Ja simptomi izpau\u017eas viegli (izsitumi, kas ar laiku mazin\u0101s vai, piem\u0113ram, viegls aler\u0123isks rin\u012bts ziedputek\u0161\u0146u sezonas laik\u0101), m\u0101jas apst\u0101k\u013cos pacients var iedzer pretaler\u0123ijas prepar\u0101tu. Par turpm\u0101ko terapiju nepiecie\u0161ams konsult\u0113ties ar \u0101rstu.<\/p>\n