pakalpojuma nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101 kopum\u0101 ir iesaist\u012btas gandr\u012bz 30 \u0101rstniec\u012bbas un \u0101rstniec\u012bbas atbalsta personas.<\/span><\/p>\n
<\/p>\n
Apm\u0101c\u012bb\u0101s piedal\u012bj\u0101s un profesion\u0101l\u0101s kompetences apguva tr\u012bs RVC speci\u0101listes, kuras piedal\u0101s agr\u012bn\u0101s intervences pakalpojuma nodro\u0161in\u0101\u0161an\u0101:<\/strong><\/span><\/p>\n\n- Ilva Priedniece \u2013 m\u0101kslas terapeite fili\u0101l\u0113 \u201c\u0136engarags\u201d un \u201cBolder\u0101ja\u201d,<\/strong><\/span><\/li>\n
- Krist\u012bne Keisele \u2013 audiologop\u0113de fili\u0101l\u0113 \u201cImanta\u201d, <\/strong><\/span><\/li>\n
- Sandra Logina \u2013 fizioterapeite fili\u0101l\u0113 \u201cBolder\u0101ja\u201d\/PC \u201cDaugavgr\u012bva<\/strong>\u201d.<\/span><\/li>\n<\/ul>\n
T\u0101 k\u0101 m\u0101c\u012bbas bija v\u0113rstas ar\u012b uz praktisku darbo\u0161anos, taj\u0101s piedal\u012bj\u0101s 24 \u0123imenes ar b\u0113rniem, kuriem ir att\u012bst\u012bbas trauc\u0113jumi, un atv\u0113l\u0113ja laiku 30 speci\u0101listiem \u0161\u012bs metodes apguvei. J\u0101atz\u012bm\u0113, ka Latvija ir starp pirmaj\u0101m Eiropas valst\u012bm, kas s\u0101kusi \u0161\u012bs metodes adapt\u0101ciju un ievie\u0161anu. P\u0113c m\u0101c\u012bb\u0101m Latvija ir ieguvusi viet\u0113jos speci\u0101listus, kuri ne vien pal\u012bdz\u0113s vec\u0101kiem, bet ar\u012b apm\u0101c\u012bs citus profesion\u0101\u013cus t\u0101l\u0101kam darbam ar vec\u0101kiem, t\u0101 veicinot arvien pla\u0161\u0101ku metodes pielietojumu gan Latvij\u0101, gan \u0101rpus t\u0101s.<\/span><\/p>\nK\u0101 atz\u012bm\u0113 Lolita Cibule, RVC galven\u0101 \u0101rsta vietnieces fizik\u0101l\u0101s un rehabilit\u0101cijas medic\u012bnas jom\u0101<\/strong>: \u201cUz \u0123imeni v\u0113rsta prakse ir viens no svar\u012bg\u0101kajiem st\u016brakme\u0146iem b\u0113rna att\u012bst\u012bbas veicin\u0101\u0161an\u0101. Apr\u016bp\u0113t\u0101jiem ir b\u016btiska loma atbalsto\u0161as vides veido\u0161an\u0101. P\u0113t\u012bjumi liecina, ka psihosoci\u0101li un vec\u0101ku vad\u012bti intervences pas\u0101kumi var iev\u0113rojami uzlabot b\u0113rnu att\u012bst\u012bbu, funkcion\u0113\u0161anu un dz\u012bves kvalit\u0101ti. Diem\u017e\u0113l daudziem b\u0113rniem ar neiropsihisk\u0101s att\u012bst\u012bbas aizkav\u0113\u0161anos vai trauc\u0113jumiem un vi\u0146u \u0123imen\u0113m nav pieejama pilnv\u0113rt\u012bga nepiecie\u0161am\u0101 pal\u012bdz\u012bba. Lai n\u0101kotn\u0113 pilnveidotu un papla\u0161in\u0101tu b\u0113rniem sniegto agr\u012bn\u0101s intervences pakalpojumu, \u00a0RVC \u00a0uzrun\u0101ja savus speci\u0101listus un atbalst\u012bja vi\u0146u v\u0113lmi apg\u016bt \u0161o metodi. T\u0101 sniedz zin\u0101\u0161anas un prasmes, kuras var\u0113s nodot vec\u0101kiem, kuri audzina b\u0113rnus ar neiropsihisk\u0101s att\u012bst\u012bbas aizkav\u0113\u0161anos, un veicina apr\u016bp\u0113t\u0101ju prasmes l\u012bdzdal\u012bbas proces\u0101.\u201d<\/span><\/p><\/blockquote>\nDiem\u017e\u0113l Latvij\u0101, t\u0101pat k\u0101 cit\u0101s valst\u012bs, daudzus b\u0113rnus skar \u00a0gr\u016bt\u012bbas k\u0101d\u0101 no att\u012bst\u012bbas jom\u0101m, piem\u0113ram, valoda un runa, intelekts, m\u0101c\u012b\u0161an\u0101s \u00a0un citas. P\u0113t\u012bjumi liecina, ka t\u0101ds ir katrs piektais b\u0113rns. Lai \u0161\u012bs gr\u016bt\u012bbas nek\u013c\u016btu par nopietniem funkcion\u0113\u0161anas trauc\u0113jumiem, p\u0113c iesp\u0113jas \u0101tr\u0101k ir j\u0101uzs\u0101k \u0161\u012bs gr\u016bt\u012bbas mazin\u0101t un, ja iesp\u0113jams, nov\u0113rst, \u00a0vienlaic\u012bgi m\u0113r\u0137tiec\u012bgi veicinot b\u0113rna prasmju \u00a0att\u012bst\u012bt\u012bbu. T\u0101p\u0113c \u0161\u012b programma ir \u012bpa\u0161i noz\u012bm\u012bga ne tikai t\u016bksto\u0161iem Latvijas \u0123ime\u0146u, bet ar\u012b vair\u0101kiem simtiem b\u0113rnu no Ukrainas b\u0113g\u013cu \u0123imen\u0113m, kuri non\u0101k valsts vesel\u012bbas apr\u016bpes speci\u0101listu redzes lok\u0101.<\/span><\/p>\nPier\u0101d\u012bjumi liecina, ka b\u0113rniem ar att\u012bst\u012bbas trauc\u0113jumiem vislab\u0101kie vesel\u012bbas rezult\u0101ti tiek sasniegti tad, ja darbs ar vi\u0146iem notiek regul\u0101ri \u2013 ikdien\u0101 un m\u0101jas vid\u0113 \u2013 nevis tikai p\u0101ris stundas speci\u0101lista kabinet\u0101. T\u0101p\u0113c ir svar\u012bgi apm\u0101c\u012bt vec\u0101kus, lai vi\u0146i izmantotu ikdienas rut\u012bnu b\u0113rna att\u012bst\u012bbai \u2013 ar rota\u013c\u0101m veicinot komunik\u0101cijas un pa\u0161apr\u016bpes prasmes, \u00a0adekv\u0101tu uzved\u012bbu un sadz\u012bves iema\u0146as. Savuk\u0101rt darbam ar vec\u0101kiem nepiecie\u0161ams sagatavot speci\u0101listus, kas vi\u0146iem prasmi str\u0101d\u0101t ar saviem b\u0113rniem var nodot.<\/span><\/p>\nIzv\u0113rt\u0113jot apg\u016bt\u0101s zin\u0101\u0161anas un prasmes, RVC fizioterapeite Sandra Logina uzsver:<\/strong><\/span><\/p>\n\u201cIr svar\u012bgi, lai katrs b\u0113rns att\u012bst\u012btu savu iesp\u0113jamo potenci\u0101lu, t\u0101p\u0113c noz\u012bm\u012bgi, ka \u0161aj\u0101 att\u012bst\u012bbas ce\u013c\u0101 b\u0113rnam ir atbalsts no speci\u0101listu puses, bet v\u0113l noz\u012bm\u012bg\u0101ka ir vec\u0101ku dal\u012bba \u0161aj\u0101 proces\u0101. Svar\u012bgi, ka izejot no terapeita kabineta, terapija turpin\u0101s un to var nodro\u0161in\u0101t b\u0113rna vec\u0101ki\/apr\u016bp\u0113t\u0101ji. Apvienojot speci\u0101listu zin\u0101\u0161anas ar vec\u0101ku\/apr\u016bp\u0113t\u0101ju iesaisti, var g\u016bt b\u016btiskus rezult\u0101tus b\u0113rna att\u012bst\u012bb\u0101, jo b\u0113rns terapeita kabinet\u0101 pavada konkr\u0113tu laiku, kas ir reizi vai da\u017eas reizes ned\u0113\u013c\u0101, savuk\u0101rt vec\u0101ks\/apr\u016bp\u0113t\u0101js ir blakus ikdien\u0101.<\/span><\/p>\nRota\u013ca ir veids, k\u0101 b\u0113rns iepaz\u012bst pasauli, att\u012bst\u0101s, t\u0101p\u0113c tas ir lielisks veids, k\u0101 b\u0113rniem iem\u0101c\u012bt jaunas prasmes, att\u012bst\u012bt soci\u0101l\u0101s prasmes, komunik\u0101ciju, veicin\u0101t b\u0113rna att\u012bst\u012bbu. Ikvienam b\u0113rnam var iem\u0101c\u012bt ko jaunu, ta\u010du tam nepiecie\u0161ams laiks un zin\u0101\u0161anas.<\/span><\/p>\nSvar\u012bgi, ka \u0161\u012b metode ir v\u0113rsta uz \u0123imeni, jo ikdien\u0101 tie\u0161i vec\u0101ks\/apr\u016bp\u0113t\u0101js vai citi \u0123imenes locek\u013ci ir cilv\u0113ki, kuri visvair\u0101k pavada laiku ar b\u0113rnu, un vi\u0146iem ir \u013coti liela noz\u012bme b\u0113rna prasmju un komunik\u0101cijas att\u012bst\u012bb\u0101. B\u0113rnam j\u0101apg\u016bst prasmes ikdienas vid\u0113, t\u0101p\u0113c vec\u0101kiem\/apr\u016bp\u0113t\u0101jiem ir nepiecie\u0161ams sniegt zin\u0101\u0161anas, prasmes un atbalstu, k\u0101 terapeitiski sadarboties ar b\u0113rnu ikdien\u0101, lai att\u012bst\u012btu vi\u0146a prasmes un komunik\u0101ciju.<\/span><\/p>\nT\u0101pat, dom\u0101jot par \u0123imeni kopum\u0101, vec\u0101kiem\/apr\u016bp\u0113t\u0101jiem ir svar\u012bgi sa\u0146emt atbalstu ne tikai zin\u0101\u0161anu un prasmju l\u012bmen\u012b, bet ar\u012b emocion\u0101l\u0101 l\u012bmen\u012b. Metode paredz, ka vec\u0101ki\/apr\u016bp\u0113t\u0101ji ir vid\u0113, kur\u0101 ir ar\u012b citi vec\u0101ki\/apr\u016bp\u0113t\u0101ji, kuriem ir b\u0113rni ar att\u012bst\u012bbas trauc\u0113jumiem vai aizkav\u0113tu att\u012bst\u012bbu, t\u0101d\u0113j\u0101di ir iesp\u0113ja dal\u012bties ar izaicin\u0101jumiem, ar kuriem sastopas vec\u0101ks\/apr\u016bp\u0113t\u0101js, ikdien\u0101 apr\u016bp\u0113jot b\u0113rnu, k\u0101 ar\u012b g\u016bt atbalstu un iedro\u0161in\u0101jumu no citu vec\u0101ku\/apr\u016bp\u0113t\u0101ju puses. T\u0101pat visi programm\u0101 eso\u0161ie vec\u0101ki\/apr\u016bp\u0113t\u0101ji sa\u0146em atbalstu un praktiskas iema\u0146as b\u0113rna att\u012bst\u012bbas veicin\u0101\u0161an\u0101 no programmas vad\u012bt\u0101jiem.\u201d<\/span><\/p><\/blockquote>\nSavuk\u0101rt, RVC m\u0101kslas terapeite<\/strong> Ilva Priedniece <\/strong>uzskata, ka <\/span><\/p>\n\u201c\u0161\u012bs apm\u0101c\u012bbas var pal\u012bdz\u0113t ne vien pa\u0161iem b\u0113rniem ar att\u012bst\u012bbas trauc\u0113jumiem vai aizkav\u0113tu att\u012bst\u012bbu piedz\u012bvot pozit\u012bvas izmai\u0146as un izaugsmi, pateicoties daudz produkt\u012bv\u0101kai un pareiz\u0101kai ikdienas apr\u016bpei, bet t\u0101s piln\u012bgi noteikti var uzlabot ar\u012b vi\u0146u vec\u0101ku un citu apr\u016bp\u0113t\u0101ju dz\u012bves kvalit\u0101ti. T\u0101s saliek visu b\u016btisko “pa plaukti\u0146iem” un soli pa solim \u013coti saprotam\u0101 veid\u0101 pal\u012bdz apg\u016bt tik nepiecie\u0161am\u0101s prasmes. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka \u0161\u0101di b\u0113rni ir cilv\u0113kiem ar visda\u017e\u0101d\u0101ko dz\u012bves pieredzi, izgl\u012bt\u012bbu, audzin\u0101\u0161anu, un \u013coti daudzi no vi\u0146iem vienk\u0101r\u0161i nezina, kas ar b\u0113rnu notiek un\u00a0k\u0101 pareiz\u0101k r\u012bkoties. Tas rada trauksmi un ilg\u0101k\u0101 laika period\u0101 izsme\u013c fiziski un emocion\u0101li, radot t\u0101 saukto apr\u016bp\u0113t\u0101ja sindromu<\/em> ar t\u0101diem simptomiem k\u0101 trauksme, bailes, depresija, panikas l\u0113kmes, pazemin\u0101ts pa\u0161v\u0113rt\u0113jums, apgr\u016btin\u0101ta soci\u0101l\u0101 funkcion\u0113\u0161ana, da\u017e\u0101di somatiski trauc\u0113jumi utt. Iem\u0101coties paman\u012bt b\u0113rna uzved\u012bbas likumsakar\u012bbas, izprotot vi\u0146a reakcijas un uzved\u012bbu, to veiksm\u012bg\u0101k vadot un transform\u0113jot, vi\u0146i var b\u016btiski uzlabot sava b\u0113rna un savu labb\u016bt\u012bbu, psihisko vesel\u012bbu un mikroklimatu \u0123imen\u0113 kopum\u0101, k\u0101 ar\u012b likt pamatu veiksm\u012bgakai b\u0113rna integr\u0101cijai sabiedr\u012bb\u0101 n\u0101kotn\u0113.\u201d<\/span><\/p><\/blockquote>\nRVC audiologop\u0113de Krist\u012bne Keisele <\/strong>atz\u012bst, ka <\/span><\/p>\n\u201cAPA (apr\u016bp\u0113t\u0101ju prasmju apm\u0101c\u012bbas) ir v\u0113rt\u012bgs instruments, ar ko vec\u0101kiem\/apr\u016bp\u0113t\u0101jiem uzlabot ar\u012b savu dz\u012bves kvalit\u0101ti un labsaj\u016btu ikdien\u0101. Uzsvars \u0161eit ir vienl\u012bdz b\u016btisks gan uz b\u0113rna komunik\u0101cijas, sadarb\u012bbas un att\u012bst\u012bbas prasmju pilnveido\u0161anu, gan uz pa\u0161u vec\u0101ku labb\u016bt\u012bbu, sp\u0113ju viegl\u0101k izv\u0113rt\u0113t, kontrol\u0113t situ\u0101cijas un sa\u0146emt atbalstu taj\u0101s jom\u0101s, kuras ikdienu sare\u017e\u0123\u012b visvair\u0101k. Svar\u012bgi, ka atbalsts n\u0101k gan caur speci\u0101listiem, gan l\u012bdzcilv\u0113kiem, gan ar\u012b caur savu zin\u0101\u0161anu un prasmju papla\u0161in\u0101\u0161anu. Tas ir k\u0101 dro\u0161\u012bbas spilvens \u0123imenei, kurai ir izaicin\u0101jumiem pilna un saspringta ikdiena, nodro\u0161inot visas sava b\u0113rna vajadz\u012bbas.\u201d<\/span><\/p><\/blockquote>\n <\/p>\n
Projekts tiek finans\u0113ts no ES l\u012bdzek\u013ciem k\u0101 da\u013ca no 2023. gada programmas EU4Health<\/em> un to no 2023. l\u012bdz 2025. gadam \u012bsteno desmit Eiropas valstis: Bulg\u0101rija, \u010cehija, Igaunija, Ung\u0101rija, Latvija, Lietuva, Polija, Moldovas Republika, Rum\u0101nija un Slov\u0101kija.<\/span><\/p>\n*PVO (Pasaules Vesel\u012bbas organzi\u0101cija jeb World Health Organization<\/em>) darbs Latvij\u0101 \u0161obr\u012bd galvenok\u0101rt ir saist\u012bts ar izaugsmes atbalstu prim\u0101r\u0101s vesel\u012bbas, digitaliz\u0101cijas, psihisk\u0101s vesel\u012bbas, atkar\u012bbu politikas, vesel\u012bga dz\u012bvesveida un pacientu centr\u0113tas pieejas stiprin\u0101\u0161an\u0101, k\u0101 ar\u012b ar Ukrainas b\u0113g\u013cu jaut\u0101jumiem.<\/span><\/p>\nIeskatam foto no apm\u0101c\u012bbu atkl\u0101\u0161anas pas\u0101kuma no BKUS arh\u012bva:<\/span><\/p>\n\n\t\t