{"id":47776,"date":"2024-10-18T09:49:56","year":"2024","link":"https:\/\/rigasveseliba.lv\/lv\/aktualitates\/vai-saule-ir-ar-zobiniem-ka-uz-sauli-un-adas-veidojumiem-skatas-dermatologs\/","type":"aktualitates","slug":"vai-saule-ir-ar-zobiniem-ka-uz-sauli-un-adas-veidojumiem-skatas-dermatologs","featured_image":"https:\/\/rigasveseliba.lv\/wp-content\/uploads\/2024\/10\/Adas_audzeji.jpg","title":"Vai saule ir ar \u201czobi\u0146iem\u201d? K\u0101 uz sauli un \u0101das veidojumiem skat\u0101s dermatologs?","content":"

Saules gaismai ir daudz labv\u0113l\u012bgu ietekmju uz cilv\u0113ka vesel\u012bbu. T\u0101 rada mo\u017eumu, regul\u0113 dienas ritmu, sintez\u0113 jau zin\u0101mo un b\u016btisko vitam\u012bnu D un mazina t\u0101du saslim\u0161anu risku k\u0101 kr\u016bts v\u0113zis, zarnu v\u0113zis, augsts asins spiediens, sirds-asinsvadu saslim\u0161anas, metabolo sindromu, multiplo sklerozi, Alcheimera slim\u012bbu, astmu, cukura diab\u0113tu un tuvredz\u012bbu. Nepietieko\u0161s saules daudzums pat tiek uzskat\u012bts par sabiedr\u012bbas vesel\u012bbas probl\u0113mu. Tom\u0113r \u2013 ja reiz ir tik daudz pozit\u012bv\u0101, tad k\u0101d\u0113\u013c \u0101das \u0101rsti arvien skandina, ka no saules ir j\u0101izvair\u0101s?<\/p>\n

Tas t\u0101d\u0113\u013c, ka papildus labv\u0113l\u012bgajai ietekmei tiek dom\u0101ts ar\u012b par p\u0101rm\u0113r\u012bgas sau\u013co\u0161an\u0101s slikto pusi.\u00a0 Ir zin\u0101ms, ka saules starojums ir gandr\u012bz vien\u012bgais nov\u0113r\u0161amais \u0101das audz\u0113ju riska faktors, tas ir iemesls daudz\u0101m ar \u0101das noveco\u0161anos saist\u012bt\u0101m p\u0101rmai\u0146\u0101m k\u0101 grumbas un pigmenti, un intens\u012bva saules gaisma var veicin\u0101t vair\u0101ku hronisku \u0101das saslim\u0161anu par\u0101d\u012b\u0161anos k\u0101 roz\u0101cija, sarkan\u0101 vilk\u0113de un vitiligo. T\u0101d\u0113\u013c dermatologiem viena no bie\u017e\u0101kaj\u0101m rekomend\u0101cij\u0101m ir tie\u0161i saules aizsargkr\u0113mu lieto\u0161ana un izvair\u012b\u0161an\u0101s no p\u0101rm\u0113r\u012bgas atra\u0161an\u0101s saul\u0113.<\/p>\n

Bet k\u0101 tad saprast \u2013 saul\u0113 var uztur\u0113ties, vai nevar? Ko noz\u012bm\u0113 \u201cp\u0101rm\u0113r\u012bga\u201d atra\u0161an\u0101s saul\u0113? Atbilde sl\u0113pjas ilgum\u0101, ko pavad\u0101m \u0101rpus telp\u0101m un saules konkr\u0113t\u0101 br\u012b\u017ea stiprum\u0101, ko m\u0113ra ar ultraviolet\u0101 starojuma (UV) indeksu. P\u0113d\u0113jais ir b\u016btisks r\u012bks, ko par\u0101da ar cipariem no 0 l\u012bdz 10. Prec\u012bz\u0101k, \u0161is skaitlis par\u0101da, cik \u012bs\u0101 laik\u0101, atrodoties saules gaism\u0101, iesp\u0113jams ieg\u016bt \u0101das apdegumus. Tikl\u012bdz UV indekss p\u0101rsniedz v\u0113rt\u012bbu 2, t\u0101, uzturoties \u0101rpus telp\u0101m vair\u0101k k\u0101 15 min\u016btes, ir nepiecie\u0161ama saules aizsargl\u012bdzek\u013cu, tai skait\u0101 piem\u0113rota ap\u0123\u0113rba, lieto\u0161ana. Konkr\u0113t\u0101s dienas UV indekss uzzin\u0101ms gan laikapst\u0101k\u013cu progno\u017eu m\u0101jas lap\u0101s, gan nereti to min laika zi\u0146\u0101s. Kopum\u0101 tiek uzskat\u012bts, ka ikdienas aktivit\u0101t\u0113m zemas intensit\u0101tes saules apst\u0101k\u013cos nav ietekmes uz \u0101das audz\u0113ju att\u012bst\u012bbu un t\u0101m ir vair\u0101k vesel\u012bbu veicino\u0161u \u012bpa\u0161\u012bbu. T\u0101d\u0113\u013c vair\u0101kas Eiropas valstis rekomend\u0113 iedz\u012bvot\u0101jiem dienas laik\u0101 9-30 min\u016btes uztur\u0113ties \u0101rpus telp\u0101m ar\u012b saules gaism\u0101 no maija l\u012bdz septembrim. \u012as\u0101ks \u0161is laiks ir gai\u0161\u0101kas \u0101das kr\u0101sas un gar\u0101ks tum\u0161\u0101ki br\u016bnas \u0101das kr\u0101sas cilv\u0113kiem. Tom\u0113r ilg\u0101k par 30 min\u016bt\u0113m laika posm\u0101 no maija l\u012bdz septembrim bez saules aizsargl\u012bdzek\u013ciem uztur\u0113ties \u0101rpus telp\u0101m nav ieteicams. Ar\u012b vitam\u012bns D jauniem cilv\u0113kiem 15-30 min. laik\u0101 veidojas pietiekam\u0101 daudzum\u0101 un palielinot laiku, kas tiek pavad\u012bts \u0101rpus telp\u0101m, D vitam\u012bna sint\u0113ze ne vienm\u0113r pieaug. Ar\u012b \u0101das kvalit\u0101tei un vecumam ir loma, taj\u0101, cik labi \u0101da sp\u0113j veidot D vitam\u012bnu saules gaismas ietekm\u0113, un var b\u016bt t\u0101, ka pat ilgsto\u0161i atrodoties saules gaism\u0101, D vitam\u012bns tik un t\u0101 ir zem normas.<\/p>\n

Saprotams, ka cilv\u0113ku viedok\u013ci m\u0113dz at\u0161\u0137irties. Tie, kas ar \u0101das audz\u0113jiem nav sask\u0101ru\u0161ies, bie\u017ei mald\u012bgi uzskata, ka tas vi\u0146us neskars un vasaras pie j\u016bras tikai stiprin\u0101s vi\u0146u vesel\u012bbu. Tom\u0113r ar\u012b m\u016bsu \u0101dai ir savas \u201cdarba sp\u0113jas\u201d, jeb tas, cik lielu boj\u0101jumu t\u0101 sp\u0113j izlabot. Un \u0161\u012bs \u201cdarba sp\u0113jas\u201d cilv\u0113kiem at\u0161\u0137iras. B\u016bs jauni cilv\u0113ki, liel\u0101koties ar gai\u0161u \u0101du un zil\u0101m ac\u012bm, kuriem jau 20+ gadu vecum\u0101 par\u0101d\u012bsies pirmais audz\u0113js, un b\u016bs t\u0101di, kuri nodz\u012bvo visu dz\u012bvi bez neviena aizdom\u012bga veidojuma. Un, run\u0101jot par \u201cslikto\u201d veidojumu att\u012bst\u012bbu, b\u016btiski ir gan visi saules apdegumi un sol\u0101riju apmekl\u0113\u0161anas reizes, gan kop\u0113jais dz\u012bves laik\u0101 sakr\u0101tais saules starojuma daudzums. Un \u0161eit sl\u0113pjas pamatdoma \u2013 \u0101dai ir svar\u012bgs katrs br\u012bdis, kad uz t\u0101s non\u0101k saules starojums, un t\u0101 ir katra pastaiga, ar\u012b ce\u013c\u0161 uz un no darba un katras \u0101ra sporta aktivit\u0101tes. \u0160aj\u0101 br\u012bd\u012b variet ikkatrs uz br\u012bdi atcer\u0113ties, k\u0101 pavad\u012bj\u0101t b\u0113rn\u012bbu un jaun\u012bbas gadus. Pie ilgsto\u0161i saul\u0113 pavad\u012bt\u0101 laika ir j\u0101pieskaita hobiji k\u0101 mak\u0161\u0137er\u0113\u0161ana, d\u0101rzniec\u012bba, air\u0113\u0161ana, golfs, teniss un p\u0101rcel\u0161an\u0101s uz citiem platuma gr\u0101diem ar daudz saulain\u0101ku klimatu k\u0101, piem\u0113ram, vair\u0101ki gadi pavad\u012bti Austr\u0101lij\u0101, Gruzij\u0101, Austrumu valst\u012bs u.c. J\u0101izce\u013c ar\u012b profesijas, kuras ir saist\u012btas ar darbu \u0101rpus telp\u0101m \u2013 gidi, d\u0101rznieki, s\u0113tnieki, b\u016bvnieki, lauksaimnieki, sportisti, pastnieki, darbinieki pludmales zon\u0101s u.c. Tad \u0161os k\u0101dam liel\u0101kus, citam maz\u0101kus apjomus saskaitot kop\u0101 gadu desmitu un visas dz\u012bves laik\u0101, parasti san\u0101k diezgan liels saules starojuma apjoms, un k\u0101 jau pats cilv\u0113ks ar\u012b \u0101da m\u0113dz b\u016bt \u201cslink\u0101ka\u201d un negrib\u0113t vai nesp\u0113t visu saules starojuma rad\u012bto boj\u0101jumu atjaunot.<\/p>\n

Vienas no pirmaj\u0101m paz\u012bm\u0113m, ka saules dz\u012bves laik\u0101 ir bijis daudz, ir pigment\u0101cijas p\u0101rmai\u0146as<\/strong> \u2013 vai nu br\u016bni laukumi, ko sauc ar\u012b par \u201csaules ple\u0137iem\u201d, vai tie\u0161i pret\u0113ji \u2013 mazi, gai\u0161i punkti\u0146i, kas parasti atrodas uz apak\u0161stilbiem un apak\u0161delmiem. Ja \u201csaules pigment\u0101cijas\u201d ir vietas, kur \u0101das \u0161\u016bnas papildus rada pigmentu, lai sevi pasarg\u0101tu, tad gai\u0161ie punkti\u0146i jeb hipomelanoze ir laukumi, kuros \u0101das \u0161\u016bnas \u201cdodas pensij\u0101\u201d un vairs pigmentu ra\u017eot nev\u0113las vai nesp\u0113j. J\u0101atceras \u2013 pigment\u0101cija ir tikai \u0101das centieni sevi pasarg\u0101t no saules nevis \u201cvecuma paz\u012bme\u201d.<\/p>\n

P\u0101rejot pie \u201csliktajiem\u201d \u0101das veidojumiem, varam iz\u0161\u0137irt divas grupas \u2013 veidojumus, kuri tikai var k\u013c\u016bt par audz\u0113jiem un ir saucami par priek\u0161v\u0113\u017ea st\u0101vok\u013ciem, un \u012bstiem audz\u0113jiem k\u0101 melanom\u0101m, bazaliom\u0101m un plakan\u0161\u016bnu karcinom\u0101m. \u0100das audz\u0113ju veidi ir v\u0113l daudzi citi, bet tr\u012bs min\u0113tie ir bie\u017e\u0101kie.<\/p>\n

S\u0101ksim ar priek\u0161v\u0113\u017ea st\u0101vok\u013ciem un bie\u017e\u0101ko to piem\u0113ru \u2013 saules keratoz\u0113m<\/strong>, kuras \u0101rsti sauc ar\u012b par akt\u012bniskaj\u0101m keratoz\u0113m (skat. 1. att.). \u0160ie veidojumi parasti redzami gados vec\u0101kiem cilv\u0113kiem uz saul\u0113 boj\u0101tas \u0101das k\u0101 s\u0101rti laukumi ar gai\u0161u vai dzelten\u012bgu zv\u012b\u0146u. S\u0101kum\u0101 tie var uz k\u0101du laiku pazust, tad atkal atjaunoties, bet ar laiku to k\u013c\u016bst vair\u0101k un tie paliek liel\u0101ki. \u012apa\u0161a uzman\u012bba j\u0101piev\u0113r\u0161, ja saules kerato\u017eu ir daudz, jo tad palielin\u0101s visu \u0101das audz\u0113ju risks.<\/p>\n

 <\/p>\n

\"Saules<\/p>\n

    \n
  1. att\u0113ls. Saules jeb akt\u012bnisk\u0101 keratoze, kas parasti redzama k\u0101 s\u0101rts vai s\u0101rti laukumi ar gai\u0161u zv\u012b\u0146u uz gadiem saul\u0113 r\u0101d\u012btas \u0101das.<\/em><\/li>\n<\/ol>\n

    No \u0101das audz\u0113jiem k\u0101 pirm\u0101 j\u0101min melanoma<\/strong>. Par melanomu ar\u012b pla\u0161sazi\u0146as l\u012bdzek\u013cos tiek zi\u0146ots visbie\u017e\u0101k, jo t\u0101, ja netiek laikus atkl\u0101ta, ir n\u0101v\u0113jo\u0161\u0101kais audz\u0113js. Savuk\u0101rt, ja tiek laikus atkl\u0101ta 0. vai 1. stadij\u0101, tad, iz\u0146emot veidojumu \u0137irur\u0123isk\u0101 ce\u013c\u0101, pacients ir iz\u0101rst\u0113ts un t\u0101l\u0101k turpina nov\u0113roties pie dermatologa vai onkologa, lai laikus atkl\u0101tu, ja par\u0101d\u0101s k\u0101ds cits aizdom\u012bgs veidojums. B\u016btiski piemin\u0113t, ka melanomai ir vair\u0101kas formas, ne tikai stadijas. Ja run\u0101jam par form\u0101m, tad viens no krit\u0113rijiem, kas t\u0101s at\u0161\u0137ir, ir l\u0113ni un strauji augo\u0161as melanomas. Viens no l\u0113ni augo\u0161u melanomu veidiem izskat\u0101s k\u0101 tum\u0161s laukums, parasti sejas \u0101d\u0101, kas aug gadiem, pat desmit un divdesmit gadus, pak\u0101peniski augot liel\u0101ks un tum\u0161\u0101ks (skat. 2. att.). Pie \u0161\u0101diem veidojumiem bie\u017ei pacients un vi\u0146a tuvinieki ir pieradu\u0161i un t\u0101d\u0113\u013c nepiev\u0113r\u0161 uzman\u012bbu, tom\u0113r vien\u0101 br\u012bd\u012b plakanaj\u0101 pigment\u0101 veidojas pac\u0113lums un tad jau tas ir b\u012bstami. Melanomai ir saist\u012bba ar sauli, sevi\u0161\u0137i apdegumiem, un \u012bpa\u0161i ar b\u0113rn\u012bb\u0101 ieg\u016btajiem apdegumiem.<\/p>\n

    \"Lentigo<\/p>\n

      \n
    1. att\u0113ls. Lentigo maligna jeb virspus\u0113ja l\u0113ni augo\u0161a melanoma vaiga \u0101d\u0101 gados vec\u0101kam pacientam.<\/em><\/li>\n<\/ol>\n

      Otra b\u016btiska audz\u0113ju kategorija ir t\u0101, kas s\u0101kum\u0101 izskat\u0101s k\u0101 nedz\u012bsto\u0161as pumpi\u0146as vai nedz\u012bsto\u0161i ple\u0137\u012b\u0161i. Parasti pacienti grie\u017eas pie \u0101rsta, lai p\u0101rbaud\u012btu daudzos br\u016bnos liel\u0101kus un maz\u0101kus veidojumus, kurus saucam par seborejas keratoz\u0113m jeb \u201cvecuma k\u0101rp\u0101m\u201d<\/strong> un kas ir pavisam nekait\u012bgi veidojumi (skat. 3. att.). Tom\u0113r \u0101rsts parasti l\u016bdz pacientu iz\u0123\u0113rbties l\u012bdz apak\u0161ve\u013cai, jo v\u0113las apskat\u012bt visu \u0101du, un viena no liet\u0101m, ko \u0101rsts ar savu tren\u0113to aci cen\u0161as paman\u012bt, ir tie\u0161i nedz\u012bsto\u0161\u0101s pumpi\u0146as, kas redzamas k\u0101 mazi, s\u0101rti veidojumi un kas var b\u016bt bazaliomas<\/strong> (skat. 4. att.). Apskatot \u0101das veidojumus, dermatologs parasti izmanto \u012bpa\u0161u apar\u0101tu, ko sauc par dermatoskopu<\/strong> (skat. 5. att.). Tas ir rok\u0101 turams un da\u017ek\u0101rt izskat\u0101s necils, tom\u0113r \u0101rstam sniedz \u013coti v\u0113rt\u012bgu inform\u0101ciju, jo ne tikai palielina katru veidojumu 10 reizes, bet ar\u012b \u013cauj ieskat\u012bties veidojuma strukt\u016br\u0101 dzi\u013c\u0101k. Tie\u0161i dermatoskopa sniegt\u0101s paz\u012bmes bie\u017ei \u013cauj zino\u0161am \u0101rstam noteikt diagnozi v\u0113l pirms laboratorijas anal\u012b\u017eu rezult\u0101tiem.<\/p>\n

      \"Seborejas<\/p>\n

        \n
      1. att\u0113ls. Seborejas keratozes, jeb \u201cvecuma\u201d vai \u201cgudr\u012bbas\u201d k\u0101rpas muguras \u0101d\u0101. T\u0101s ir labdab\u012bgas, bet pacientu var uztraukt to skaits, kr\u0101sa un lielums. Ar laiku \u0161ie veidojumi paliek liel\u0101ki un to skaits pieaug, t\u0101d\u0113\u013c var k\u013c\u016bt trauc\u0113jo\u0161i.<\/em><\/li>\n<\/ol>\n

        \"Neliela<\/p>\n

        4. att\u0113ls. Neliela bazalioma pieres \u0101d\u0101. \u0160ie veidojumi raksturojami k\u0101 \u201cnedz\u012bsto\u0161as pumpi\u0146as\u201d vai \u201cvientul\u012bgi s\u0101rti ple\u0137\u012b\u0161i\u201d un ir bie\u017ei sastopami vec\u0101kiem cilv\u0113kiem saul\u0113 pak\u013caut\u0101s zon\u0101s.<\/em><\/p>\n

        \"Viens<\/p>\n

          \n
        1. att\u0113ls. Viens no dermatoskopa mode\u013ciem, kas tiek izmantots \u0101das veidojumu apskat\u0113.<\/em><\/li>\n<\/ol>\n

          Bazaliomas ir visbie\u017e\u0101kie \u0101das audz\u0113ji, kas Latvij\u0101 ik gadu tiek diagnostic\u0113ti vair\u0101kiem t\u016bksto\u0161iem cilv\u0113ku. T\u0101s parasti ir atrodamas sejas un kakla zon\u0101s gai\u0161as \u0101das kr\u0101sas cilv\u0113kiem p\u0113c 60 gadu vecuma. T\u0101s ir l\u0113ni augo\u0161as un at\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no citiem audz\u0113jiem att\u0101las metast\u0101zes dod tikai tad, ja bazaliomas gadiem ne\u0101rst\u0113 un t\u0101s izaug lielas. Agr\u012bni bazaliomas izskat\u0101s k\u0101 \u201cmazas pumpi\u0146as\u201d, un parasti t\u0101 ir viena \u201cpumpi\u0146a\u201d, kas tom\u0113r at\u0161\u0137iras no cit\u0101m. T\u0101 var asi\u0146ot, pieskaroties vai noslaukot ar dvieli. Da\u013cai cilv\u0113ku bazalioma izveidojas deguna \u0101d\u0101, kur parasti pieskaras brilles. Tom\u0113r tas nav iemesls brilles nevalk\u0101t, dr\u012bz\u0101k, ka bri\u013c\u013cu tuvums ir tikai sakrit\u012bba. Bazaliomu att\u012bst\u012bba ir saist\u0101ma gan ar saules apdegumiem, gan kop\u0113jo dz\u012bves laik\u0101 sakr\u0101to saules starojuma daudzumu.<\/p>\n

          Ret\u0101kas par bazaliom\u0101m, tom\u0113r godpilni otraj\u0101 viet\u0101 ir plakan\u0161\u016bnu karcinomas<\/strong> (skat. 6.att). Ar\u012b t\u0101s var izskat\u012bties k\u0101 nedz\u012bsto\u0161as pumpi\u0146as un bie\u017ei att\u012bst\u0101s saul\u0113 boj\u0101t\u0101 \u0101d\u0101 no jau iepriek\u0161 piemin\u0113taj\u0101m akt\u012bniskaj\u0101m keratoz\u0113m. Ret\u0101k plakan\u0161\u016bnu karcinomas var b\u016bt par iemeslu ilgsto\u0161i nedz\u012bsto\u0161\u0101m \u010d\u016bl\u0101m.<\/p>\n

          \"Plakan\u0161\u016bnu<\/p>\n

            \n
          1. att\u0113ls. Ret\u0101kas ir plakan\u0161\u016bnu karcinomas. Ar\u012b t\u0101s bie\u017ei redzamas k\u0101 nedz\u012bsto\u0161i veidojumi.<\/em><\/li>\n<\/ol>\n

             <\/p>\n

            Kopum\u0101 visp\u0101r\u0113j\u0101s saules rekomend\u0101cijas br\u012bdina gan par nepietieko\u0161as, gan p\u0101rm\u0113r\u012bgas saules gaismas negat\u012bvo ietekmi. Ikvienam cilv\u0113kam ir ieteicams vismaz reizi p\u0101rbaud\u012bt savus \u0101das veidojumus pie dermatologa, bet pa\u0161am uz savu \u0101du r\u016bp\u012bgi paskat\u012bties reizi m\u0113nes\u012b. \u012apa\u0161i j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba, ja par\u0101d\u0101s k\u0101ds veidojums, kur\u0161 at\u0161\u0137iras no citiem vai main\u0101s, kaut ar\u012b citi paliek nemain\u012bgi. Ja par\u0101d\u0101s k\u0101ds no \u0161iem \u201cinteresantajiem\u201d veidojumiem, tad s\u0101kotn\u0113ji ir v\u0113rts to par\u0101d\u012bt \u0123imenes \u0101rstam, kur\u0161 nolems par t\u0101l\u0101ko taktiku \u2013 dermatologa vai \u0101das onkologa konsult\u0101ciju.<\/p>\n

             <\/p>\n

            Dr. Alise Balcere, PhD<\/p>\n

            SIA \u201cR\u012bgas vesel\u012bbas centrs\u201d fili\u0101les \u201cImanta\u201d<\/p>\n

            dermatolo\u0123e<\/p>\n

             <\/p>","tags":[],"cust_order":"9920241018","acf_order":""}