Ziem\u0101, kad dienas ir \u012bs\u0101kas, sa\u0146emam maz\u0101k saules gaismu un \u0101r\u0101 ir auksts, j\u016btamies daudz nom\u0101kt\u0101ki, t\u0101 vien gribas iet\u012bties seg\u0101 un neko nedar\u012bt. Tom\u0113r fizisk\u0101s aktivit\u0101tes ziem\u0101, t\u0101pat k\u0101 citos gadalaikos, ir \u013coti svar\u012bga fizisk\u0101s un emocion\u0101l\u0101s labsaj\u016btas, k\u0101 ar\u012b imunit\u0101tes uztur\u0113\u0161anai. \u00a0<\/span><\/p>\n Ar\u012b ziem\u0101 b\u016btu nepiecie\u0161ams doties svaig\u0101 gais\u0101, kust\u0113ties, \u012bpa\u0161i, ja tas iesp\u0113jams diennakts gai\u0161aj\u0101 laik\u0101, lai palielin\u0101tu endorf\u012bnu un citu \u201claimes hormonu\u201d daudzumu organism\u0101, k\u0101 ar\u012b palielin\u0101tu D vitam\u012bna daudzumu, jo v\u0113sais gaiss ir lielisks garast\u0101vok\u013ca uzlabot\u0101js. Sporto\u0161ana ziem\u0101 pozit\u012bvi ietekm\u0113 m\u016bsu sirds un asinsvadu sist\u0113mas vesel\u012bbu, k\u0101 ar\u012b organisms sadedzina vair\u0101k kaloriju, lai uztur\u0113tu optim\u0101lu \u0137erme\u0146a temperat\u016bru.<\/span><\/p>\n P\u0113c Pasaules Vesel\u012bbas organiz\u0101cijas (PVO) rekomend\u0101cij\u0101m ar vid\u0113jas intensit\u0101tes fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m pieaugu\u0161am cilv\u0113kam vajadz\u0113tu nodarboties vismaz 150 min\u016btes ned\u0113\u013c\u0101<\/strong>, piem\u0113ram, ar staig\u0101\u0161anu, l\u0113na skrie\u0161anu, rite\u0146brauk\u0161anu, peld\u0113\u0161anu. Ziem\u0101, protams, var turpin\u0101t pastaigas vai skrie\u0161anu, bet var ar\u012b izbaud\u012bt tikai \u0161aj\u0101 gadalaik\u0101 iesp\u0113jam\u0101s aktivit\u0101tes \u2013 slido\u0161anu, snovbordu vai sl\u0113po\u0161anu. Ar\u012b brauk\u0161ana ar ragavi\u0146\u0101m un sniega t\u012br\u012b\u0161ana ir pieskait\u0101ma pie fizisk\u0101m aktivit\u0101t\u0113m. Nor\u0101d\u012bto laiku var sadal\u012bt, piem\u0113ram, 30 min\u016b\u0161u aktivit\u0101t\u0113 5 reizes ned\u0113\u013c\u0101.<\/span><\/p>\n <\/p>\n Sportojot ziem\u0101, noteikti ir j\u0101atceras par piem\u0113rotu ap\u0123\u0113rbu. Prim\u0101ri izejot \u0101r\u0101, noteikti gribas sa\u0123\u0113rbties p\u0113c iesp\u0113jas silt\u0101k, tom\u0113r j\u0101atceras, ka s\u0101kot kust\u0113ties, \u0137ermenis uzsils un sa\u0123\u0113rbjoties p\u0101r\u0101k silti, vienk\u0101r\u0161i sasv\u012bd\u012bsim. Ir nepareizi ar\u012b sa\u0123\u0113rbties par pl\u0101nu, dom\u0101jot, ka noteikti sasv\u012bd\u012bsim, t\u0101d\u0101 veid\u0101 var viegli saaukst\u0113ties. No sv\u012b\u0161anas nevaram izvair\u012bties un ar\u012b nevajadz\u0113tu, jo ar sviedriem \u0137ermenis veic termoregul\u0101ciju, k\u0101 ar\u012b izvada organismam nevajadz\u012bg\u0101s vielas. Aukstaj\u0101 laik\u0101 vajadz\u0113tu izv\u0113l\u0113ties ap\u0123\u0113rbu, kas labi der un kur\u0101 ir \u0113rti kust\u0113ties, velkot ap\u0123\u0113rbu 3 k\u0101rt\u0101s, lai nepiecie\u0161am\u012bbas gad\u012bjum\u0101 to var novilkt.<\/span><\/p>\n Pirmk\u0101rt, vajadz\u0113tu izv\u0113l\u0113ties kreklu, kur\u0161 uzs\u016bc mitrumu, bet nepaliek slapj\u0161, tie parasti ir izgatavoti no speci\u0101las sint\u0113tikas, piem\u0113ram, viegls poliestera vai polipropil\u0113na krekls, kur\u0161 mitrumu no\u0146ems no \u0137erme\u0146a. Kokvilnas krekls \u0161aj\u0101 gad\u012bjum\u0101 neb\u016btu lab\u0101k\u0101 izv\u0113le, jo tas paliks slapj\u0161 un mitrumu tur\u0113s pie kerme\u0146a. P\u0113c tam der uzvilkt kokvilnas vai fl\u012bsa jaku vai d\u017eemperi, kas uzs\u016bks mitrumu un uztur\u0113s siltumu. Izcili, ja jaka vai d\u017eemperis ir ar augstu apkakli. Noteikti laba izv\u0113le ir ar\u012b speci\u0101lie sildo\u0161ie jeb termo krekli vai bikses, kas ir pl\u0101ni, piegu\u013c \u0137ermenim un regul\u0113 siltumu. K\u0101 tre\u0161o k\u0101rtu vajadz\u0113tu izv\u0113l\u0113ties virsjaku, kura ir mitruma un v\u0113ja necaurlaid\u012bga, papildus labumu dos ar\u012b kapuce, \u012bpa\u0161i v\u0113jain\u0101 laik\u0101. Jakas biezumu vajadz\u0113tu noteikt p\u0113c gaisa temperat\u016bras un treni\u0146a intensit\u0101tes \u2013 ja t\u0101 ir parasta pastaiga, jakai vajadz\u0113tu b\u016bt biez\u0101kai, ta\u010du ja tas ir skr\u0113jiens vai akt\u012bva slido\u0161ana, sl\u0113po\u0161ana, t\u0101 var b\u016bt nedaudz pl\u0101n\u0101ka. Ja treni\u0146\u0161 ir \u013coti akt\u012bvs un paliek karsts, var virsjaku novilkt, tom\u0113r nevajadz\u0113tu to dar\u012bt, ja l\u012bst, snieg vai ir stiprs v\u0113j\u0161.<\/span><\/p>\n Sal\u0101 noteikti nedr\u012bkst aizmirst par cepuri, jo \u201ccaur\u201d galvu tiek atdots liel\u0101kais siltuma daudzums. T\u0101pat ar\u012b vajadz\u0113tu vilkt cimdus, lai uztur\u0113tu siltumu \u0137erme\u0146a dist\u0101laj\u0101s da\u013c\u0101s. Ar\u012b \u0161alli vai kakla apsegu ieteicams uzvilkt, lai neatst\u0101tu atsegtas \u0137erme\u0146a da\u013cas, jo t\u0101s aukstum\u0101 ir viegli apsald\u0113t. Apavus nepiecie\u0161ams izv\u0113l\u0113ties atbilsto\u0161i laikapst\u0101k\u013ciem un aktivit\u0101tei. Piem\u0113ram, ja ir slapj\u0101ks laiks, lab\u0101k izv\u0113l\u0113ties gumijotus apavus, kas nelai\u017e cauri mitrumu, un kokvilnas vai vilnas ze\u0137es. Ja k\u0101jas \u0101tri sv\u012bst un pl\u0101nots laiku pavad\u012bt akt\u012bvi, j\u0101padom\u0101, lai k\u0101jas nepaliktu \u0101tri slapjas, varb\u016bt pa\u0146emot v\u0113l vienu ze\u0137u p\u0101ri. Ja ir slidens, lab\u0101k vilkt apavus ar protektoriem, lai nesl\u012bd\u0113tu. Galvenais nosac\u012bjums, ka apavi ir \u0113rti, labi der un nav p\u0101r\u0101k piegu\u013co\u0161i, kas var apgr\u016btin\u0101t asins cirkul\u0101ciju.<\/span><\/p>\n V\u0113l viens svar\u012bgs atg\u0101din\u0101jums, veicot aktivit\u0101tes diennakts tum\u0161aj\u0101 laik\u0101, \u2013 atcer\u0113ties par atstarojo\u0161iem elementiem ap\u0123\u0113rb\u0101 vai atstarot\u0101jiem!<\/span><\/p>\n <\/p>\n Prim\u0101ri, nepiecie\u0161ams nov\u0113rt\u0113t savu pa\u0161saj\u016btu un vesel\u012bbas st\u0101vokli<\/strong>. Ja ir sirds probl\u0113mas vai paaugstin\u0101ts asinsspiediens, aukst\u0101 laik\u0101 nevajadz\u0113tu p\u0101rp\u016bl\u0113ties, lab\u0101k izv\u0113l\u0113ties viegl\u0101kas aktivit\u0101tes vai veikt aktivit\u0101ti l\u0113n\u0101m, sekojot l\u012bdzi pa\u0161saj\u016btai un iev\u0113rojot atp\u016btas pauzes. Ja nekad iepriek\u0161 nav san\u0101cis nodarbojies ar skrie\u0161anu, aukst\u0101 laik\u0101 un bez sagatavo\u0161an\u0101s vai speci\u0101lista ieteikumiem to nevajadz\u0113tu s\u0101kt dar\u012bt!<\/span><\/p>\n Pirms jebkuras aktivit\u0101tes nepiecie\u0161ams iesild\u012bties<\/strong>. Iesild\u012b\u0161an\u0101s apjoms ir atkar\u012bgs no veicam\u0101s aktivit\u0101tes. Iesild\u012b\u0161an\u0101s ir \u013coti svar\u012bga, ja gaid\u0101ms akt\u012bv\u0101ks treni\u0146\u0161 \u2013 slido\u0161ana, sl\u0113po\u0161ana, skrie\u0161ana. Veicot dinamisku iesild\u012b\u0161anos \u2013 pastiepjoties, izkustinot loc\u012btavas, paso\u013cojot uz vietas \u2013 m\u0113s uzlabojam asins cirkul\u0101ciju musku\u013cos un izvair\u0101mies no traum\u0101m aktivit\u0101tes veik\u0161anas laik\u0101. P\u0113c fizisk\u0101s slodzes vajadz\u0113tu veikt ar\u012b atsild\u012b\u0161anos, lai \u0137ermenis saprot, ka treni\u0146\u0161 ir nosl\u0113dzies.<\/span><\/p>\n Ar\u012b aktivit\u0101ti vajadz\u0113tu ies\u0101kt pak\u0101peniski<\/strong>, piem\u0113ram, s\u0101kum\u0101 slidojot l\u0113ni un palielinot \u0101trumu. Vieglam treni\u0146am, \u012bpa\u0161i s\u0101kum\u0101, pietiek vien ar 20 \u2013 30 min\u016bt\u0113m, ja treni\u0146\u0161 ir akt\u012bv\u0101ks un nav pieteikama sagatavot\u012bba, s\u0101kum\u0101 ar\u012b 15 min\u016btes b\u016bs pietiekami, jo kvalit\u0101te ir lab\u0101ka par kvantit\u0101ti. Ja j\u016btam nogurumu, nepiecie\u0161ams nedaudz atp\u016bsties, pirms turpin\u0101t aktivit\u0101ti.<\/span><\/p>\n Skrienot vai staig\u0101jot, oblig\u0101ti j\u0101piev\u0113r\u0161 uzman\u012bba segumam \u2013 lab\u0101k staig\u0101t pa not\u012br\u012bt\u0101m vai apkais\u012bt\u0101m ietv\u0113m, izvair\u012bties no apledoju\u0161\u0101m k\u0101pn\u0113m un ce\u013ciem. Ja ir pl\u0101nots akt\u012bvi kust\u0113ties, augstpap\u0113\u017eu apavi sieviet\u0113m neb\u016bs piem\u0113rotakie, jo ir nestabili.<\/span><\/p>\n Sportojot, j\u0101piedom\u0101 ar\u012b pie elpo\u0161anas<\/strong>. Ieelpu aktivit\u0101\u0161u laik\u0101 nepiecie\u0161ams veikt caur degunu, lai gaiss pasp\u0113j sasilt, kam\u0113r non\u0101k l\u012bdz plau\u0161\u0101m un bronhiem, bet izelpot caur muti.<\/span><\/p>\n <\/p>\n SIA \u201cR\u012bgas vesel\u012bbas centrs\u201d <\/strong>fizioterapeite Monta Blumberga<\/strong><\/span><\/p>\n <\/p>\n <\/p>\n Publik\u0101cija tapusi sadarb\u012bb\u0101 ar “Latvijas Valsts Me\u017ei” izdevumu “Mammadaba” ziemas numuru nr.58.<\/span><\/p>\nKas j\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, sportojot ziem\u0101?<\/strong><\/span><\/h2>\n
Dro\u0161\u012bba. Sp\u0113cin\u0101m organismu, nevis apdraudam!<\/strong><\/span><\/h2>\n
![\"\"](\"https:\/\/rigasveseliba.lv\/wp-content\/uploads\/2023\/01\/Bilde.png\")
<\/p>","tags":[],"cust_order":"9920231203","acf_order":""}