<\/li>\n<\/ul>\nIzmekl\u0113juma nosaukums c\u0113lies no grie\u0137u valodas. Cardia<\/em> noz\u012bm\u0113 \u2013 sirds, graphein<\/em> \u2013 rakst\u012bt. Pirmo cilv\u0113ka elektrokardiogrammu t\u0101laj\u0101 1887. gad\u0101 ieguva britu fiziologs Augusts D. Volers. M\u016bsdien\u0101s \u0161o metodi izmanto da\u017e\u0101du sirds slim\u012bbu diagnostikai, un t\u0101 ir viena no noz\u012bm\u012bg\u0101kaj\u0101m sirds izmekl\u0113\u0161an\u0101.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Elektrogardiogramma ir sirds aktivit\u0101tes elektroniskais liecin\u0101jums, kas tiek veikts uz pacienta \u0137erme\u0146a virsmas \u2013 aug\u0161\u0113j\u0101m un apak\u0161\u0113j\u0101m ekstremit\u0101t\u0113m (rok\u0101m un k\u0101j\u0101m) un kr\u016b\u0161u kurvja.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Izmekl\u0113juma laik\u0101 pacienta \u0137ermenim tiek piestiprin\u0101ti 10 elektrodi (vadi\u0146i), kas saist\u012bti ar elektrokardiogrammas apar\u0101tu.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Ar \u012bpa\u0161u iek\u0101rtu \u2013 elektrokardiogr\u0101fu \u2013 nodro\u0161ina pierakstu, kur\u0101 redzamas sirds musku\u013ca darb\u012bbas izrais\u012btas elektrisk\u0101 potenci\u0101la sv\u0101rst\u012bbas uz \u0137erme\u0146a virsmas. Viss elektrokardiogrammas pieraksta laiks aiz\u0146em 5\u201310 min\u016btes.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Pierakstu veic speci\u0101li apm\u0101c\u012btas medic\u012bnas m\u0101sas, bet sl\u0113dzienu dod elektrokardiogrammas metod\u0113 sertific\u0113ts \u0101rsts. \u0160\u012b diagnostika ir absol\u016bti nekait\u012bga, sam\u0113r\u0101 vienk\u0101r\u0161a un l\u0113ta, pietiekami informat\u012bva.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Elektrokardiogramma ir tests, kura pieraksts \u013cauj ieg\u016bt v\u0113rt\u012bgu inform\u0101ciju par sirds st\u0101vokli. \u0160\u012b metode re\u0123istr\u0113 un uz displeja vai pap\u012bra grafiski att\u0113lo sirds elektronisko potenci\u0101lu, kas rodas sirds darb\u012bbas laik\u0101.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Neraugoties uz m\u016bsdienu medic\u012bnas un izmekl\u0113\u0161anas iesp\u0113ju strauju att\u012bst\u012bbu, elektrokardiogr\u0101fija sirds vesel\u012bbas st\u0101vok\u013ca izv\u0113rt\u0113\u0161an\u0101 joproj\u0101m ir \u013coti svar\u012bga.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Elektrokardiogramma ir sp\u0113c\u012bgs un pieejams diagnostiskais instruments, tom\u0113r \u0161ai metodei ir v\u0101j\u0101s vietas. Viena no t\u0101m ir pieraksta \u012bslaic\u012bgums \u2013 aptuveni 20 sekun\u017eu. Otra \u2013 ja pacientam ir aritmija, elektrokardiogrammas pieraksts to var nepar\u0101d\u012bt. J\u0101\u0146em v\u0113r\u0101, ka pieraksts tiek veikts miera st\u0101vokl\u012b, nevis pierast\u0101s darb\u012bbas laik\u0101, t\u0101p\u0113c vair\u0101k inform\u0101cijas sniedz slodzes tests.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Reiz\u0113m pacienti ir neizpratn\u0113, k\u0101p\u0113c, veicot elektrokardiogr\u0101fiju slimn\u012bc\u0101 vai polikl\u012bnik\u0101, vienm\u0113r j\u0101novelk ze\u0137es vai ze\u0137bikses, turpret\u012b neatliekam\u0101s medic\u012bnisk\u0101s pal\u012bdz\u012bbas \u0101rsti to neliek dar\u012bt. Kardiolo\u0123e Ilze Zandarte skaidro, ka visprec\u012bz\u0101ko atbildi var ieg\u016bt, ja pacients ze\u0137es novilcis \u2013 tad uz k\u0101j\u0101m liekamajam elektrodam ir lab\u0101ka saskare ar \u0137ermeni. Bet var ar\u012b piln\u012bb\u0101 pa\u013cauties uz vienk\u0101r\u0161\u0101k\u0101 veid\u0101 ieg\u016btu elektrokardiogrammu, jo t\u0101 par\u0101d\u012bs b\u016btiskas probl\u0113mas ar sirdi. \u0100trajai pal\u012bdz\u012bbai svar\u012bgi ir saprast, vai pacients j\u0101nog\u0101d\u0101 slimn\u012bc\u0101. Ja elektrokardiogramm\u0101 redzamas p\u0101rmai\u0146as, pacientu vienm\u0113r stacion\u0113.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Ja parastaj\u0101 elektrokardiogramm\u0101 nav iesp\u0113jams p\u0101rliecin\u0101ties par sirds vesel\u012bbu, \u0101rsts var izrakst\u012bt diennakts elektrokardiogrammu jeb t\u0101 saukto Holtera monitor\u0113\u0161anu, kad ar \u0137ermenim piestiprin\u0101tu EKG monitoru (vadi\u0146iem un mazu kast\u012bti) pacientam j\u0101staig\u0101 (j\u0101kustas, nevis j\u0101gu\u013c gult\u0101 vai j\u0101atp\u016b\u0161as) 1\u20132 diennaktis. Visu \u0161o laiku noris pieraksts, ko p\u0113c tam analiz\u0113 kardiologs un izdara sl\u0113dzienu.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Holtera monitor\u0113\u0161anas laik\u0101 pacients var veikt ikdieni\u0161\u0137\u0101s aktivit\u0101tes, vien\u012bgi nav at\u013cauts iet du\u0161\u0101, vann\u0101, apmekl\u0113t peldbaseinu, jo aparat\u016bra nedr\u012bkst saskarties ar \u016bdeni. Kad pag\u0101jis noteiktais laiks, pacients ar EKG monitoru dodas atpaka\u013c uz iest\u0101di, kur vi\u0146am to no\u0146em un \u0101rsts izv\u0113rt\u0113 m\u0113r\u012bjumu rezult\u0101tus.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Elektrokardiogr\u0101fija ir viena no galvenaj\u0101m miokarda infarkta diagnostikas metod\u0113m, turkl\u0101t t\u0101 var atkl\u0101t ar\u012b infarkta iesp\u0113jamos draudus. T\u0101 sniedz inform\u0101ciju par sirds asinsvadu st\u0101vokli un ritma trauc\u0113jumiem. Elektrokardiogramma ar\u012b \u013cauj konstat\u0113t plau\u0161u art\u0113rijas trombemboliju vai elektrol\u012btu p\u0101rmai\u0146as.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Ja pacients j\u016bt spied\u012bgas s\u0101pes kr\u016bt\u012bs, jo \u012bpa\u0161i slodzes gad\u012bjum\u0101, noteikti j\u0101veic elektrokardiogr\u0101fija. Ar\u012b tad, ja pacients j\u016bt p\u0101rsitienus, sirds ritma p\u0101rbaude j\u0101s\u0101k ar kardiogrammu.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Lai izv\u0113rt\u0113tu sirds asinsvadu t\u0101l\u0101kas izmekl\u0113\u0161anas nepiecie\u0161am\u012bbu, \u0101rsts var nos\u016bt\u012bt uz veloergometriju jeb slodzes testu, kas ir elektrokardiogrammas pieraksts fiziskas slodzes laik\u0101.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
K\u0101da ir starp\u012bba starp elektrokardiogr\u0101fiju un ehokardiogr\u0101fiju? \u0100rste Ilze Zandarte atbild, ka t\u0101s ir divas da\u017e\u0101das sirds izmekl\u0113\u0161anas metodes. Elektrokardiogramm\u0101 ieg\u016bst 12 l\u012bknes uz pap\u012bra, kas sniedz inform\u0101ciju par sirds vesel\u012bbas st\u0101vokli. Savuk\u0101rt ehokardiogr\u0101fija ir ultrasonogr\u0101fisks sirds izmekl\u0113jums, kad visas sirds strukt\u016bras (iz\u0146emot asinsvadus un ritma vad\u012b\u0161anas ce\u013cus) ir saskat\u0101mas ekr\u0101n\u0101. Ar ehokardiogr\u0101fijas metodi var izv\u0113rt\u0113t sirds v\u0101rstu\u013cu funkcion\u0101lo st\u0101vokli, k\u0101 ar\u012b noteikt sirds sarau\u0161an\u0101s sp\u0113jas.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Lai veiktu abu veidu izmekl\u0113jumus, pacientam nav \u012bpa\u0161i j\u0101sagatavojas. Dr\u012bkst \u0113st, dzert, lietot visus nepiecie\u0161amos medikamentus. Ja k\u0101ds medikaments pirms izmekl\u0113juma b\u016bs j\u0101atce\u013c, \u0101rsts par to br\u012bdin\u0101s.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Slodzes tests ir t\u0101 pati kardiogr\u0101fija, vien\u012bgi t\u0101 tiek veikta nevis miera st\u0101vokl\u012b, bet, pacientam minot velotrena\u017eiera ped\u0101\u013cus vai staig\u0101jot pa skrejceli\u0146u. Taut\u0101 \u0161o p\u0101rbaudi d\u0113v\u0113 par velosip\u0113du.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Slodzes testa s\u0101kum\u0101 pacientam ir tikai neliela slodze, bet pak\u0101peniski t\u0101 tiek k\u0101pin\u0101ta, l\u012bdz sasniegts maksim\u0101lais vai t\u0101 sauktais submaksim\u0101lais pulss, ar ko izmekl\u0113jums tiek pabeigts.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
At\u0161\u0137ir\u012bb\u0101 no elektrokardiogr\u0101fijas slodzes testa laik\u0101 elektrodi tiek piestiprin\u0101ti tikai pie kr\u016b\u0161u kurvja. Izmekl\u0113juma laik\u0101 \u0101rsts monitor\u0101 redz kardiogrammu pirms slodzes, slodzes st\u0101vokl\u012b un p\u0113c t\u0101s.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Ja pacientam ir, piem\u0113ram, slima sirds vai loc\u012btavu kaites (s\u0101p g\u016b\u017eas, ce\u013ci), vai plau\u0161u saslim\u0161anas un gr\u016bti elpot, slodzes testu var nepild\u012bt l\u012bdz galam, jo tas var izr\u0101d\u012bties par gr\u016btu. Katr\u0101 zi\u0146\u0101 neviens ar \u0161o slodzes testu netiek moc\u012bts!<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
\u0160\u0101d\u0101 izmekl\u0113\u0161anas proces\u0101 iesp\u0113jams saprast, k\u0101 sirds darbojas slodzes laik\u0101.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Uz slodzes testu j\u0101ierodas br\u012bv\u0101 ap\u0123\u0113rb\u0101 un apavos, lai izmekl\u0113juma laik\u0101 justos \u0113rti.<\/span><\/p>\n\n- <\/li>\n<\/ul>\n
Cilv\u0113ki ir da\u017e\u0101di. K\u0101ds ir piln\u012bgs mieramika \u2013 laiski atlai\u017eas uz ku\u0161etes un bez jebk\u0101das spriedzes \u013cauj izdar\u012bt elektrokardiogr\u0101fiju. Turpret\u012b citu \u0161\u0101 vienk\u0101r\u0161\u0101 izmekl\u0113juma laik\u0101 p\u0101r\u0146em trauksme. Ja cilv\u0113ks uztraucas, elektrokardiogramm\u0101 var par\u0101d\u012bties \u0101tra sirds darb\u012bba vai tahikardija (pa\u0101trin\u0101ts pulss). Savuk\u0101rt, ja ir musku\u013cu tr\u012bce, var b\u016bt k\u013c\u016bdains pieraksts. Ja pacients m\u0113dz lietot nomierino\u0161us prepar\u0101tus, pirms izmekl\u0113juma der tos iedzert \u2013 z\u0101les neietekm\u0113s EKG r\u0101d\u012bt\u0101jus.<\/span><\/p>\n <\/p>\n
Raksts p\u0101rpublic\u0113ts no port\u0101la la.lv, autore \u2013 <\/span> Ilona Noriete<\/p>","tags":[],"cust_order":"0320220929","acf_order":"3"}